Stukāns: rudenī būs skaidrība par virkni skaļo lietu

Kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, jau ieskicējāt galvenos motīvus, kādēļ šādu lēmumu pieņēmāt, tomēr dažos vārdos – ar kādu mērķi nācāt uz šo amatu? Jums bija laba, perspektīva karjera tiesneša amatā, tomēr izlēmāt par pārmaiņām.

Gandrīz 19 gadus dienu no dienas pildīju tiesneša pienākumus. Tā ir milzīga pieredze. Taču būtiski – tiesneša amatā es visus šos gadus redzēju prokuroru darbu, kā lieta tiek izmeklēta, kāda ir prokurora līdzdalība procesā, kādas problēmas vai jautājumi rodas, izskatot lietu tiesā. Vēl viens aspekts – bieži dzirdam, ka prokurori kritizē izmeklēšanu, tiesneši norāda uz prokuroru darba kvalitāti, prasot spēcīgus un stabilus pierādījumus, savukārt izmeklētāji norāda, ka prokurors prasa neiespējamo, tajā pašā laikā prokurori kritizē izmeklētāju darba kvalitāti. Tas man radīja pārliecību – mēs norādām viens uz otru, tā dēļ rodas strupceļš, kas traucē uzlabot sistēmu kopumā. Strādājot tiesā, arī pēc manas iniciatīvas tiesvedības procesā ir daudz kas mainīts, vienkāršots, lai process būtu saprotamāks, vienkāršāks un efektīvāks. Tāpēc man šķita, ka arī šeit (Ģenerālprokuratūrā – red.) jānāk cilvēkam no malas, lai varētu to sistēmu sapurināt, sakustināt. Uzskatu, ka var darīt savādāk, īpaši tajā aspektā, ka līdz šim prokurors norobežojās no pirmstiesas izmeklēšanas, turklāt arī likumā tā ir teju ierakstīts – (izmeklēšanas procesā – red.) iesaistās tikai tad, ja ir problēmas. Bet tas ir par vēlu!

Kur meklējama problēmas sakne?

Ir tikai viena atbilde – nepietiekama savstarpējā sadarbība. Gadu no gada sadarbības aspekti tika aizvien vairāk pazaudēti. Pat līdz tam, ka teju katrs visu darīja pats, neiesaistoties kopīgā mērķa sasniegšanā. Vienkāršs piemērs – KNAB un prokuratūra, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde un prokuratūra, prokuratūra un tiesa –, nenotika nekāda sadarbības padziļināšana. Tieši otrādi – atsvešināšanās. Darba organizācija un sadarbība ir atslēgas vārdi, uz ko balstu savas idejas.

Vai no jūsu teiktā secināms, ka arī tā sauktās skaļās lietas bremzējušās tieši sadarbības trūkuma dēļ?

Viennozīmīgi! Īsi pirms manas apstiprināšanas amatā publiski izskanēja informācija par aplokšņu algu lietu, kur Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki aizturēja uzņēmuma amatpersonu, kur tika maksātas aplokšņu algas – atrasti saraksti ar darbiniekiem, arī "aploksnes". Viss tika fiksēts, notika aizturēšana ar lietiskajiem pierādījumiem. Jau tobrīd paudu, ka šādu lietu var virzīt uz tiesu ne vēlāk kā pēc divām nedēļām. Tobrīd gan [bijušais ģenerālprokurors Ēriks] Kalnmeiers pauda, ka viņš paskatīsies, kā es to varēšu realizēt. Es uzaicināju uz tikšanos izmeklētāju, prokurorus, Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku, un tiešām konstatējām, ka lietu varēja nedēļas laikā virzīt uz tiesu. Bet to nedarīja, jo šajā lietā papildus tika kvalificēta nianse par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Taču, lai varētu runāt par izvairīšanos no nodokļiem, kā minimums ir nepieciešams audita aprēķins un elektronisko dokumentu izvērtēšana. Un šī lieta līdz pat šai dienai netiek virzīta tālāk, jo tiek gaidīti aprēķini! Tikšanās laikā vienojāmies, ka izdalām atsevišķi aplokšņu algu maksāšanas faktu un prokurors iet uz tiesu, lai ir ātrs, efektīvs un skaidrs process. Cik atminos, tur figurē lielas summas, un atbilstoši visiem lietas apstākļiem prokuroram jāprasa adekvāta soda piemērošana. Bija skaļš paziņojums par aizturēšanu, par lielām summām, bet beigās – atkal klusums. Patiesībā jau pirmajās dienās daļu par aplokšņu algām var nosūtīt uz tiesu. Attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu – īsteno papildu procesuālas darbības, pēc kuru veikšanas rezultātu var nosūtīt kā lietas papildinājumu.