Līdz ar grozījumiem noteikts, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju tiks aprēķināta šādi:
- ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma;
- ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, – atbilstoši līgumā noteiktajam, bet līdz līguma noslēgšanai – saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Kā kritērijs ir noteikts dzīvoklī deklarēto, nevis faktiski dzīvojošo personu skaits tādēļ, ka dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav iespējams pārliecināties par faktiski dzīvojošo personu skaitu. Lai arī deklarēto personu skaits nav atbilstošs dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, tas tomēr ir vienīgais veids, kā iespējams aprēķināt katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamo daļu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ja noteikumos paredzētais kritērijs ir nevis dzīvokļu īpašumu, bet personu skaits.
Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekiem ir noteikta citāda kārtība, jo šīs telpas nav paredzētas dzīvošanai.
Vienlaikus MK noteikumos veikti grozījumi normās par ūdens patēriņa starpības noteikšanu. Turpmāk gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē un par to paziņojis dzīvojamās mājas pārvaldniekam, līdz ar to dzīvokļa īpašniekam nebija iespējas veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, dzīvojamās mājas pārvaldnieks nebūs tiesīgs aprēķināt ūdens patēriņa starpību.
Tāpat noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks var lemt par vienotu atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu tikai tad, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%.