Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Uz Aglonu sāk ceļu lielākā svētceļnieku grupa no Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
aa
a
>Jebkura baznīca ir bizness. Arī katoļu. --Apgalvojums bez pamatojuma >Mācītājs tiek gatavots par valsts budžeta līdzekļiem, lai prastu draudzes locekļiem iestāstīt, ka jālasa bībele un pēc tās ir jādzīvo. --Mācītājs tiek gatavots par saziedotiem vai dāvinātiem līdzekļiem vai no ienākumiem par darījumiem (ar nek. īpašumu) katoļiem dažreiz valsts atbalsta Aglonas svētkus, jo tie ir Latvijā ļoti populāri >Savukārt, bībele ir draudu pārpildīta pasaku grāmata, jeb tā teikt sodu kodekss, kas pasaka, par ko un kas tev draud, ja nedzīvosi pēc tās kanoniem. Tā māca, ka debesīs dzīvo onkulis, kuram ir speciāls desmit lietu saraksts, par kura pārkāpšanu onkulis tev liks smakt, svilt, degt elles ugunīs. --Tie kanoni ir derīgs atgādinājums nedarīt ļaunas lietas -nezagt, -nenokaut, -nepielūgt elkus, -nemelot, -nezaimot utt. Tās nav muļķības, kas tur tiek aizliegtas, tas, uz kā reāli cilvēki sagandē sev dzīvi >Tas onkulis visus mīl, tikai nez kāpēc viņam ir visu laiku problēmas ar naudu. Viņš ir visu varens, taču visu laiku tam ir problēmas ar naudu Tādēļ Mācītājs tiek gatavots par valsts budžeta līdzekļiem, lai prastu draudzes locekļiem iestāstīt, ka uz baznīcu nenāk tukšām rokām. --tie ir riebīgi meli un muļķības >Vieni (tā saucāmie tradicionālo konfesiju pārstāvji) to pasaka skaisti dūdinot, citi (sektanti), to pasaka uzstājīgi kliedzot un mētājot kājas pa gaisu konvulsijās raustošās, vai no viltus svētlaimes dziedošās publikas priekšā vienlaicīgi ar auduma maisu palaišanu pa rindām. >Katoļu baznīca kā jebkura cita prot iestāstīt, ka tās loceklis ir grēcīga lupata, kurai par katru pirdienu vai atraugu jāskaita rožu kronis un jāmetās uz ceļiem grēksūdzes priekšā. Citas baznīcas jeb sektas prot iestāstīt saviem draudzes locekļiem kā grēcīgām grīdas lupatām ir jāatnes no mājas viss vērtīgais. Viņi tiek sagatavoti pat tam, ko teikt pretēji domājošiem radiniekiem. Brūk un tiek izputinātas ģimenes un baznīckungu mūļi kļūst arvien treknāki. --stipri vien sagrozīta interpretācija >Un tāpēc es izsmeju reliģiju. Izsmiet reliģiju ir tāpat, kā izsmiet sliktu gaumi. Tas ir izsmiekls par kaut ko, ko izvēlējies pats indivīds, par ko indivīdi vēlas uzņemties atbildību. -- kaut cik prātīgs teikums no kritiķa puses >Reliģiozam ticīgajam ir visas iespējas, tāpat kā filca gleznu lietpratējam, parādīt to, ka viņa kritiķi aplami novērtē viņa nostāju, taču neviens ticīgais nekad nav spējis paskaidrot, kur bija dievs: kad baznīckungi izvaroja bērnus; kad notika lielas katastrofas; kad notika kari; kad notika slepkavības; utt., utjp. ..īsāk - kāpēc šī zeme nav paradīze.. -tādēļ ka iesākumā cilvēks to pats labprāt izvēlējās - ka grib atzīt labu un ļaunu - tad nu pēc viņa izvēles arī notiek - cilvēkam pašam ir jāatzīst un jānovērš ļaunās rīcības -netiklību -katastrofas (zinātne lai novērš) -karus -slepkavības Cilvēks ir radīts kā šīs pasaules kungs plus viņš vēl papildus gribēja atšīrt labo no ļaunā. Tad nu tas viss pašam ir jādara. >Izskanēja viedoklis, ka dievs nevar kontrolēt cilvēku rīcību. No šejienes arī jautājums: Ja Dievs vēlas novērst ļaunumu, bet nespēj? Tātad viņš nav visspēcīgs. Spēj, bet nevēlas? Tātad viņš ir nežēlīgs. Spēj un vēlas? Tad no kurienes rodas ļaunums? Nespēj un nevēlas? Tad kādēļ gan viņu dēvēt par Dievu?" --Dievs spēj un vēlas novērst ļaunumu CAUR PAŠU CILVĒKU APZINĀTU RĪCĪBU
Paga-paga
P
"-tādēļ ka iesākumā cilvēks to pats labprāt izvēlējās..." Es neko tādu neizvēlējos. Turklāt, neatceros, ka man vispār kāds būtu jautājis. "--Dievs spēj un vēlas novērst ļaunumu CAUR PAŠU CILVĒKU APZINĀTU RĪCĪBU" Tādējādi, Dievs spēj tik pat daudz cik cilvēki un otrādi - nespēj to, ko nespēj cilvēki. Apbrīnojama sagadīšanās, bet visu izskaidro. Iešu paņemšu nekad nerūsējošo Okāma asmeni... :)
  • 0
  • 0
noziedznieku gājiens
n
lai atkal var zagt un jāties
Koncepcija
K
Sabiedriskās Drosības Koncepcija - atklāj "pseido-reliģijas" kristietības un "bībeles projekta" šausminošo patiesību - tie domāti varas sagrābšanai uz pasaules un cilvēku iznīcināšanai, vairāk google: KOB
Paga-paga
P
To "domāsim ar savu galvu!" Problēma ir nevis ar to, ka Kristietība ir sliktāka par citām reliģijām, bet ar to, ka Kristietība IR reliģija.
  • 1
  • 2
Paga-paga
P
Piedod, bet Sabiedriskās Drošības Koncepcija ir kārtējais ezotēriskais nonsenss.
  • 0
  • 0
domāsim ar savu galvu!
d
tiek kultivēti dažādi mīti un aizspriedumi par kristietību t.sk. masu medijos: 1) ka kristietība neatzīst neko no citām reliģijām un ētiskajām mācībām, kas ir blēņas, (katolicisms atzīst to, kas ir svēts, patiess un tikumīgs visās citās reliģijas un filozofijās); 2) ka kristietības vēsture ir vardarbīgāka par visu citu reliģiju vēsturi - atkal pilnīga vēstures nezināšana (jo salīdzinot ar mongoļu vardarbībām, vai acteku upurēšanām, pat viduslaikos dzīve Eiropā bija humānāka par sava laika caurmēru) 3) ka kristietība nav savienojama ar zinātnes attīstību - un atkal malds, jo tieši pirmie sistemātiskie zinātnes atīstītāji bija PĀRLIECINĀTI kristieši (Paskāls, Dekarts, Galilejs, Koperniks, Pastērs, Ņutons, Ampērs utt.) Šīs propagandas rezultāts ir redzams daudzajos negatīvajos komentāros arī šeit Dienā!
  • 3
  • 0
Lia
L
Lai labs un veiksmīgs ceļš foršajam katedrāles kolektīvam. Jūs esat paši labākie :)
:)
:
Pievienojos :) un mums ir vislabakais garigais vaditajs:)
  • 2
  • 2
:D:D:D
:
Kristieši parasti pasniedz savu sludināšanu kā altruisma, nevis savtīguma izpausmi. Var likties, ka viņi tikai mēģina izplatīt savu ideoloģiju, iespējams ar mērķi justies racionālākiem, ja pietiekami daudz citu cilvēku viņiem piekrīt, taču realitātē viņi apgalvo, ka tikai vēlas brīdināt cilvēkus par briesmīgajām sekām, kādas ir, ja nepakļaujas dievam. Vai tas patiešām ir brīdinājums, vai arī viņi patiesībā ir tikai dedzīgi drauda ziņneši? Ja kāds vēlās tevi brīdināt par briesmām, tad tas ir tādēļ, ka viņš ir norūpējies par tevi, bet, ja kāds tev draud, viņš ir norūpējies par sevi. Bībele nebrīdina mūs par iespējamām briesmām, tā mums draud ar briesmām. Tas ir tādēļ, ka šis dievs ir norūpējies par sevi, nevis par citiem. Mums nav jāseko viņa piemēram, bet gan viņa pavēlēm. Un tā sauktās sekas par nepakļaušanos nav taisnīgas. Patiess taisnīgums nav atbildības aizvietotājs. Patiess taisnīgums ir atbildība par visu, kas attiecas tikai uz tiem, kas tiešām ir atbildīgi. Es neesmu atbildīgs par ļaunuma radīšanu un neesmu atbildīgs arī par paša pastāvēšanu. Ja šis dievs radīja visu, vai atbildīgam nevajadzētu būt vispirms viņam? Atriebība apmierina tikai bezatbildīgumu un lepnumu. Tas nav patiess taisnīgums. Un tā nav patiesa morāla vērtība. Lepnums ir visa ļaunuma sakne. Lepnums ir gļēvulis, kas ir pārāk nobijies, lai atzītu patiesību par sevi. Un maldināšana ir tā gudrība. Tā ir muļķu gudrība, kas ir pilna negodīguma. Tad kāpēc dievam vajadzētu maldināt grēcīgos? Vai maldināšana nav grēcīgā ceļš? Cik daudz godīguma kādam piemīt, ja viņam nākas aptraipīt patiesību ar maldiem? Kā tas nākas, ka dievs no mums gaida piedošanu ienaidniekiem, kamēr viņš pats atsakās piedot saviem? Kas ir ļaunākais, ko Sātans izdarīja dievam? Aizskāra viņa lepnumu? Ja viss, ko būtu izdarījuši mani ienaidnieki, būtu mana lepnuma aizskaršana, es to būtu pat ļoti pelnījis. Un no tā teists iegūst savas morālās vērtības. No dieva, kas ir bezatbildīgs un pārpilns lepnuma. Patiess brīdinājums izskatītos līdzīgi šim: “Te viens trakojošs psihiski slimais izkļuvis brīvībā, un viņš nodarīs tev neizmērojamas ciešanas, ja vien tu nedarīsi tieši to, ko viņš saka, un nepārliecināsiet viņu, ka jūs turklāt mīlat viņu vairāk par jebko citu.” Tā vietā mēs saņemam draudus, kas būtībā saka: “Ja tu nekļūsi līdzīgs man un nepakļausies manam kungam, viņš tev liks visu mūžību ciest neizmērojamas ciešanas – un viņš turklāt rīkosies pilnīgi pareizi.” No otras puses, ja patiesība būtu tik acīmredzama, vairāk cilvēkiem kļūtu skaidrāks tas, cik gan kristietība patiesībā ir amorāla. Kristiešiem ir ierasts lūgties pēc kādas nelaimes, un, lai gan nebūtu normāli liegt lūgšanas, ja tās palīdz viņiem tikt galā ar notikušo, nevajadzētu prasīt no citiem, lai viņi cienītu lūgšanas, ja tās tiek izmantotas kā reālas, būtiskas palīdzības aizvietotājs. Vai vēl ļaunāk – ja tādi reliģiskie rituāli kā lūgšanas vai psalmi tikai apslēpj citu ciešanas. Un tieši tas nesen notika Haiti pēc masīvās zemestrīces. Viņi Haiti dzied psalmus… tiek ziņots. Izdzīvojušie sadodas rokās un dzied reliģiskās dziesmas, daži, domājams, lai apslāpētu bēdas. Vai “attiecības” var būt vēl vairāk disfunkcionālas? “Paldies, dievs… par manu kaimiņu nogalināšanu un manis pažēlošanu!” Sadistiski mazohistiska aina… Kā jau minēju, es varu saprast kādu, kas vēlas lūgties vai dziedāt, ja tas patiešām palīdz viņam pārdzīvot lielu nelaimi, kas citādi būtu emocionāli un psiholoģiski graujoša. Taču es nevaru saprast vai cienīt kādu, kas izmanto reliģiju, lai izliktos, ka viss ir kārtībā, lai gan realitātē vēl aizvien visapkārt ir pamatīgas ciešanas. Izklausās gluži kā kāda perversas persona, kas cenšas burtiski nodemonstrēt Marksa kritiku par reliģiju kā “opiju”, kas liek cilvēkiem justies labāk, bet īstenībā tikai apslēpj patiesās problēmas, kas paliek nerisinātas. Patiešām, vai kāds varētu piedāvāt labāku veidu, kā diskreditēt reliģiju par “dziedāsim slavas dziesmas dievam, kas ļāvis mums dzīvot, un tā nomāksim nāves vaidus, kurus izdveš dieva neizglābtie”? Tā ir tik ierastā iekaustītas sievas atbilde: “Bet viņš vienmēr ir tik LABS. Viņš patiešām MĪL mani kā neviens cits! Jūs vienkārši NEPAZĪSTAT viņu tik labi, kā es! Es laikam būšu izdarījusi kaut ko, kāpēc viņš šoreiz tā rīkojās.” Attiecības ar dievu, par kurām stāsta tik daudzi kristieši, bieži izklausās tāpat kā personai, kura pastāvīgi cieš no dzīvesbiedra vardarbības. Atrunas parasti ir tik ļoti līdzīgas – vienmēr neveikli mēģinājumi racionalizēt vardarbību un vainot upurus par to, ka viņi paši ir vainīgi pie šīm ciešanām.
  • 1
  • 5
padomāsim dziļāk
p
Kļūda ir domāt ka reliģija kavējusi zinātni - vecs padomju laika stereotips. Otrādi: tikai veicinājusi! jo jebkura taujāšana par cēlopņim jau ir ceļš uz izziņu Tikai zinātne nodarbojas variāk ar jautājumu: KĀ radīta pasaule. bet reliģija: KĀPĒC radīta, KAS radījis utt. Reliģiskās atbildes ir absolūti nepiecišamas, lai sabiedrība, it sevišķi senatnē, varētu pastāvēt, Reliģijas jautājumi nemainās! MAINĀS zinātnes jautājumi, jo tā arvien atbīda mūsu zināšanu robežas - paplašina. JO znātne NEKAD nevarēs atbildēt uz visiem jautājumiem. Reliģijā turpretī cilvēki atrod JĒGU savai dzīvei un arī jēgu izziņai ! Tieši atziņa, ka pasaulē valda Dieva likumi, nevis haoss, nejaušība vai vairāki dievi - veicināja modernās - matematizētās - zinātnes rašanos : Dekarts, Ņutons, Galilejs, Ampērs, Koperniks, bija reliģiozi pēc pārliecības - nevis formāli. Savu karteziānisko PIRMO zinātniski metodoloģisko teoriju Dekarts balstīja atziņā, ka Dievs nevar mānīt cilvēku un tāpēc dabas likumi ir pastāvīgi, stabili utt.
Paga-paga
P
to "hmm" Interesanti, ko tu ar to domā? Ja tu gribi teikt, ka baznīca gaidīja kamēr parādīsies "tehniskais aprīkojums", tad kā tika akceptēta Ptolemeja teorija, ņemot vērā to, ka heliocentriskās teorijas bija jau seniem grieķiem? Ja tu runā konkrēti par teleskopu, tad Galilejam un Kepleram tas bija pieejams (17.gs. sākums).
  • 0
  • 0
hmm
h
Pastudē uzmanīgi zjnātnes vēsturi, pirms 18,. gs, NEBIJA tehnisku iepsēju to pierādīt!
  • 0
  • 0
Paga-paga
P
To "par galileju" Jauki, ka tu atzīsti, ka katoļu baznīca kavēja zinātnes attīstību - tas vismaz ir godīgi. Nesaprotu tikai kāpēc tev tik izmisīgi vajag meklēt tam attaisnojumus? Kā viss tas, ko uzskaitīji (kļūdas Kopernika darbos, oponentu izsmiešana, baznīcas stipendija) attaisno Galileja apklusināšanu? Kā zinātiskā progresa kavēšanu attaisno "protestantisma galējības" vai "baismīgas" renesanses sekas? Runājot par baznīcas cieņu pret zinātni. Nav noslēpums, ka baznīca cienīja tevis pieminētos cilvēkus, jo balstīja savu teoloģiju uz viņu idejām. Tas arī ir tas iemesls kāpēc turpmākā zinātnes attīstība nebija baznīcas interesēs. Cik es zinu, dogma "tev būs cienīt visus jaunākus zinātnes sasniegumus" Kristietībai nekad nebija raksturīga. Un visbeidzot tu raksti "Pa īstam jaunās kosmoloģiskās teorijas varēja zinātniski apstiprināt tikai 18. gs." Kā tu domā, kāpēc tas vilkās tik ilgi (Ptolemejs uzrakstīja savu darbu 150.gadā pirms mūsu ēras, Koperniks pabeidza savu 1542.gadā), ja baznīca bija tik ļoti atbalstoša?
  • 0
  • 1
par galileju
p
Galileo inkvizīcijai nodeva ne jau klerikāļi, bet viņa kolēģi - zinātnieki! Jo nebija jau tā, ka Kopernika sistēma tolaik bija nevainojama (tai bija daudz nepilnību, piemēram, Koperniks domāja, ka planētas virzās pa riņķa trajektorijām un tas bija aplami, jo vēlāk Keplers atklāja, ka tās ir elipses)! Tolaik nevarēja pierādīt to Kopernika sistēmu korekti, jo nebija veikti nepieciešami aprēķini! Tā bija un palika hipotēze, kas daudziem likās neticama, jo bija pretrunā ar acīmredzamo, ne jau tikai ar Bībeli!!! (to Kopernikspats apzinājās, tāpēc publicēja savus darbu TIKAI kā hipotēzi) Galilejs to teoriju aizstāvēja izsmiedams savus oponentus, kuru starpā bija arī garīdznieki! Lai gan pāvests bija Galileja draugs un labvēlis, tomēr tiesas prāvā Galilejam tika piespriests nepopularizēt šos uzskatus (tāds bija spriedums, kas attiecās uz tā laika Baznīcas valsts pilsoni Galileju. Galilejam bija visas iespējas aizraukt uz citu valsti un savas idejas popularizēt, bet viņš izvēlējās palikt)! Pēc tam gan viņš visu atlikušo mūžu saņēma Pāvesta stipendiju - pabalstu iztikai! Tā kā zinātnieku vajāšanas viduslaikos ir stipri pārspīlēta - ateisma, liberālisma un komunisma ideoloģiju klišeja! Viduslaikos zinātni augsti cienīja! Tikai kādu? Galvenā autoritāte bija sengrieķu filozofs ARISTOTELIS un arī astronoms PTOLEMAJS. Bet Ptolemajs bija ģeocentriskās sistēmas piekritējs! Tāpēc viduslaiku zinātnieku vairākums par daudz paļaudamies uz antīko zinātni, ignorēja jauno zinātnieku atziņas.. Turklāt tas iekrita laikmetā, kas apdraudēja tā laika vērtību sistēmu divos veidos: 1) no vienas puses - protestantsima galējības, 2) no otras puses - renesanse izraisītā okultisma, eoztērisma, amorālisma un libertīnisma draudi Nav brīnums kā šāda situācijā katolicismā bija piesardzīga vai noraidoša attieksme pret - kā likās - bīstamiem jauninājumiem (un protams, tā bija kļūda) Taču pret jaunajām teorijām bija ne tikai garīdznieki, bet daudzi tā laika zinātnieki, kuru viedoklim piekrita baznīca Pa īstam jaunās kosmoloģiskās teorijas varēja zinātniski apstiprināt tikai 18. gs.
  • 2
  • 0
Paga-paga
P
"Kļūda ir domāt ka reliģija kavējusi zinātni - vecs padomju laika stereotips. Otrādi: tikai veicinājusi! jo jebkura taujāšana par cēlopņim jau ir ceļš uz izziņu" Es uzskatu, ka reliģija ir kavējusi zinātni un tas turpinās joprojām. Mūsdienu piemēri: 1. Kreācionisms; 2. Cilmes šūnu (stem cells) izpēte; 3. Pretestība klimata pārmaiņu atzīšanai. Kā var būt savādāk, ja reliģiskais domāšanas veids ir pilnīgs pretstats zinātniskajam? "Reliģiskās atbildes ir absolūti nepiecišamas, lai sabiedrība, it sevišķi senatnē, varētu pastāvēt, " Senatnē - var būt. Bet tagad gan šaubos. Ko var dot reliģija tādu, ko nevar saņemt, izmantojot citas metodes? "MAINĀS zinātnes jautājumi, jo tā arvien atbīda mūsu zināšanu robežas - paplašina. JO znātne NEKAD nevarēs atbildēt uz visiem jautājumiem." Tā ir taisnība, ka zinātne nespēj un nespēs atbildēt uz visiem jautājumiem. Tomēr reliģija nevar atbildēt ne uz vienu jautājumu. Ja nepiekrīti, tad lūdzu mini kādu jautājumu, kuru reliģija ir palīdzējusi atrisināt. "Reliģijā turpretī cilvēki atrod JĒGU savai dzīvei un arī jēgu izziņai !" Kā nu kurš. Neesmu ticīgs un man nebija nekādas problēmas ar dzīves jēgas noskaidrošanu. Jau sen ar šo jautājumu nemokos. "Tieši atziņa, ka pasaulē valda Dieva likumi, nevis haoss, nejaušība vai vairāki dievi - veicināja modernās - matematizētās - zinātnes rašanos : Dekarts, Ņutons, Galilejs, Ampērs, Koperniks, bija reliģiozi pēc pārliecības - nevis formāli. Savu karteziānisko PIRMO zinātniski metodoloģisko teoriju Dekarts balstīja atziņā, ka Dievs nevar mānīt cilvēku un tāpēc dabas likumi ir pastāvīgi, stabili utt." Pirmkārt, laikā, kad dzīvoja tevis minētie zinātnieki GANDRĪZ VISI iedzīvotāji bija ticīgi un reliģisko ideju izmantošana noveda šos cilvēkus tikai pie nepareiziem secinājumiem. Īsts viņu ieguldījums zinātnē neizrietēja no viņu reliģiskiem uzskatiem, ja nu vienīgi par ieguldījumu uzskatīt nepareizas idejas. Šobrīd aina ir pavisam cita un zinātne plaukst.; Otrkārt, uz sitiena atceros, ka: • Koperniks tieši reliģisko apsvērumu dēļ baidījās publicēt savu darbu (vairākus gadsimtus viņa grāmata bija aizliegta) • Galilejs bija pakļauts baznīcas represijām par viņa zinātnisko darbu; • Ņutons tieši reliģisko apsvērumu dēļ kavējies atrast risinājumu Saules sistēmas stabilitātes problēmai. Rezultātā šo problēmu nācās risināt Laplasam.
  • 1
  • 1
Par Dievu!
P
No kurienes tad dabas likumi un daļiņu sistēmas radušās? Jābūt kādam AUGSTĀKAM SAPRĀTAM (Dievam)< kas to visu ir radījis Visumā Dievs izpaužas netieši - dabas kārtībā, bet cilvēkam Viņs ir atklājas īpaši! kā? >1) sirdsapziņā un 2) atklāsmē. Tātad Dievu katrs var sajust savā sirdī, bet tiem, kuriem Dievs vēlas - Viņš atklājas īpaši. Tā tas notika ar pirmajiem kristiešiem. Lasot Bībeli varam saprast, ka tieši Dievs iejaucās pasaules evolūcijas gaitā 3 reizes: 1) pašas pasaules un laika radīšanas pirmsākumā (kā antropais princips - Logoss, kā ceļš, kā evolūcijas virziens, kā visa sākums, visas sarežģītās sistēmas iekustinātājs un radītājs), 2) radot dzīvību (tas ir dabiski neizskaidrojams kvalitatīvs lēciens dabā), 3) radot cilvēku (vēl varenāks kvalitatīvs lēciens - evolūcijas noslēgums). šīs trīs fāzes nav izskaidrojamas ar dabiskiem (nejaušiem) procesiem! Visbeidzot Viņš - tā tic kristieši - pieņēma cilvēka veidolu - antropais princips atklājās tieši - un tas bija Jēzus Kristus persona. Tātad Dievs nav tikai akls dabas likums, bet gan tam ir PERSONAS iezīmes, jeb personas dimensija, pēc kuras līdzības ir radīts (izveidojies) cilvēks. Tāpēc katrā reliģijā (un nopietnā pasaules uzskatu sistēmā, morāles kodeksā) ir patiesības grauds, lai gan cilvēku spekulāciju aizsegts - jo katrā cilvēkā ir morālā izjūta, tāpēc ikviens pēc nāves tiks izvērtēts ("tiesāts") taisnīgi - saskaņā ar to dzīves ziņu, kas viņam bijusi pieejama; Katram tiks pēc viņa spējām, nopelniem un zināšanas, bet grēks tiks sodīts.. Visās reliģijās cilvēki meklē Dievu. Kristietībā Dievs nāk pie cilvēkiem.
ATBILDE &gt;&gt; haha
A
Paanalizēsim kļūdainu Bībeles interpretāciju: //Paradīzē Bībeles Dievs Ādamam sacīja: «Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi». (Genesis 2: 17) Pirmkārt, kādēļ Dievs mānīja Ādamu? Ādams ne tikai nenomira dienā, kad apēda augli no šī koka, bet nodzīvoja pēc tam vēl 930 gadus. (Genesis 5: 5)// "Mirdams mirs" nozīmē lēnu nāvi. Grēka pilnu dzīvi, kas jau ir bez prieka, jo jādzīvo bailēs par savu pārkāpumu. Turklāt vai tad tur teikts, ka mirsi TAJĀ PAŠĀ DIENĀ? Nē!!!!1 tad kāpēc melo Tu ? - un pieraksti senam tekstam to, kas tur NAV>?? //Melot – tas ir ļoti slikti un necienīgi, vēl jo vairāk – Dievam. Ja Bībeles dievs melo, tad viņš nav absolūts labais, viņš vienkārši ir melis. Atcerēsimies, ka Sātans ir melis un melu tēvs. Kas tad ir Bībeles Dievs? Vai tiešām tas ir Sātans?// Tātad Dievs nemelo, bet melo Tu! vai nu apzināt, vai nespēdams pareizi izlasīt tekstu, - pēdējais ir piedodams! //Otrkārt, kādēļ Dievs kaut ko gribēja slēpt no cilvēka, vēl jo vairāk – no tāda, kurš veidots pēc viņa paša ģīmja un līdzības? Negodīgi un necienīgi. Liktos taču, ja Dievs būtu vēlējis cilvēkam labu, tad viņam būtu jārīkojas pilnīgi pretēji – nevis jāslēpj zināšanas no cilvēka, bet gan jāmāca viņu būt sev līdzīgam. Bet slēpt to, kas ir labs un kas ļauns – tas vienkārši ir bezjēdzīgi.// Dievs neslēpj to, kas ļauns un kas labs, jo, ko drīkst un ko nedrīkst, cilvēks taču zināja PIRMS ēda augli. Ar šo augli domāts ļauna un laba kritērijs. Jautājums tātad ir: Kas būs tas, kurš noteiks - kas ir labs un kas ļauns. "Koks" ir kā "lineāls" ar ko mērīt, lineāls ir Dieva ziņā, morāle ir objektīva, Dieva dota, bet cilvēks kārodams "KĻŪT KĀ DIEVS" , iekārodams VARU pār šo koku, pats uzņēmās pēc sava prāta, pēc savas subjektīvās mērauklas - noteikt morāli! Tātad "ļauna un laba koka augļa baudīšana" ir MORĀLAIS relatīvisms un subjektīvisms, kas BIJA aizliegts cilvēkam! CILVĒKS uzņēmās šo grēku, šo patvaļību un cieta par to. Cieš vēl tagad... //Kā tad cilvēks varēs labi uzvesties, ja viņš nezinās, kas ir labs un kas ļauns? Tas nozīmē, ka Bībeles Dievam bija citi un nebūt ne labi nodomi.// Cilvēks lieliski zināja kā uzvesties..., bet izšķīrās PĀRKĀPT Dieva VIENĪGO aizliegumu, turklāt LEPNĪBAS dzīts.. Pakļaudamies čūskas (sātana) kārdinājumam - un šis kārdinājums bija: "Jūs būsiet kā Dievs " Tieši šāda lepnība ir grēka īstais cēloni. Mēs - dadzi no mums - vēlamies spēlēt Dieva lomu- paši noteikdami, kas labs, kas ļauns un izgāžamies, jo esam savtīgi, tas, kas mums izdevīgāks, to pasludinām par labu, kas neizdevīgs - par ļaunu. No šejienes visi kari un skaudības un vardarbības... cīņa par varu (diemžēl - dažkārt arī baznīcās), cīņa par Dieva godu... Turpretī Dievs dara ko pretēju: kļūst par cilvēku- Jēzu Kristu - pieļauj, ka Viņu pazemo, nogalina, lai parādītu cilvēkam CITU ceļu atpakaļ pie SEVIS. Jautājums: vai Tu vēlies to iet? Vai arī tikai meklēt "kļūdas" Bībelē? Vai tomēr sevī?
  • 3
  • 1
pederas.ts
p
ciest nevaru tos kristieshus
  • 0
  • 3
Haha
H
a Bībeli nevis tikai vienkārši lasa, bet gan vēl arī aizdomājas par izlasīto, tad „Vecās derības” Dieva (tas ir – gan jūdu, gan kristiešu) un „Jaunās derības” evaņģēliskā Dieva (tikai kristiešu) darbības nav ne tikai labas, bet ir dumjas, nejēdzīgas, netaisnīgas un ļoti ļaunas. Paradīzē Bībeles Dievs Ādamam sacīja: «Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi». (Genesis 2: 17) Pirmkārt, kādēļ Dievs mānīja Ādamu? Ādams ne tikai nenomira dienā, kad apēda augli no šī koka, bet nodzīvoja pēc tam vēl 930 gadus. (Genesis 5: 5) Melot – tas ir ļoti slikti un necienīgi, vēl jo vairāk – Dievam. Ja Bībeles dievs melo, tad viņš nav absolūts labais, viņš vienkārši ir melis. Atcerēsimies, ka Sātans ir melis un melu tēvs. Kas tad ir Bībeles Dievs? Vai tiešām tas ir Sātans? Otrkārt, kādēļ Dievs kaut ko gribēja slēpt no cilvēka, vēl jo vairāk – no tāda, kurš veidots pēc viņa paša ģīmja un līdzības? Negodīgi un necienīgi. Liktos taču, ja Dievs būtu vēlējis cilvēkam labu, tad viņam būtu jārīkojas pilnīgi pretēji – nevis jāslēpj zināšanas no cilvēka, bet gan jāmāca viņu būt sev līdzīgam. Bet slēpt to, kas ir labs un kas ļauns – tas vienkārši ir bezjēdzīgi. Kā tad cilvēks varēs labi uzvesties, ja viņš nezinās, kas ir labs un kas ļauns? Tas nozīmē, ka Bībeles Dievam bija citi un nebūt ne labi nodomi. . Kādēļ Dievam vajadzēja slēpt no cilvēka zināšanas par labo un ļauno? Acīm redzot viņam bija vajadzīgs iemesls, lai izdzītu cilvēku no paradīzes, pazemotu viņu, iedvestu domu par viņa grēcīgumu, padarīt viņu par savu vergu un arī vēlāk ņirgāties par viņu. Neģēlība un sadisms. Vai labs Dievs var tā rīkoties? Protams, ka nē! Tātad iznāk, ka Bībeles Dievs ir Sātans, kurš tikai sauc sevi par Dievu, kā vilks uzģērbjot sev aitas ādu. Treškārt, kāpēc ļaužu dabiskā seksualitāte skaitās grēcīga, kāpēc no tās jākaunas un tā jāslēpj? Jo Ādamu un Ievu tādus radīja taču pats Dievs nevis kāds cits. Kādēļ tad Dievs viņus radīja seksuālus – varēja taču viņus radīt viena dzimuma? Bet, ja jau radīja tos tādus, tad kāpēc tas ir slikti? Bet ja ir slikti, tad kāpēc cilvēkiem jāatbild par Dieva slikti paveikto darbu? Ceturtkārt, Bībeles Dievs visu laiku izvairās no personīgās atbildības par savu slikti paveikto darbu un, meklējot kādu grēkāzi, netaisnīgi vēlas šo atbildību novelt uz kādu citu. Čūsku viņš nolādēja, par to, ka tā iemācīja Ievai noraut augli no laba un ļauna atzīšanas koka. Bet ko gan sliktu izdarīja čūska? Tikai sacīja taisnību, ka no šī augļa nenomirsi un atmaskoja šos Dieva melus. Bībeles Dievs nemīl taisnību un soda tos, kas saka taisnību. Pie tam čūskas rīcība taču ir sekas tam, kādu šis Dievs viņu radīja. Jo čūsku, tāpat kā visu pārējo, taču radīja Dievs, bet nevis kāds cits. Tā kā Bībeles Dievs vai nu pats nesaprot, ko viņš radījis un nepārvalda situāciju, vai negrib būt atbildīgs par sava darba rezultātiem. Dievs bez iemesla nolādēja čūsku un nolādēja zemi. Dievs izdzina Ādamu un Ievu no paradīzes. Par ko? Kādēļ? Lūk, kādēļ: «Lūk cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums, zinādams kas labs, kas ļauns! Bet, ka tas tagad neizstiepj savu roku, un neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nekļūst mūžīgs, un nedzīvo mūžīgi!». (Genesis 3: 22) Lūk, no kā Dievs baidījās – ka tikai cilvēks nekļūtu nemirstīgs kā viņš pats. Lūk, kādēļ viņš izdzina cilvēkus no paradīzes. Lūk, jums arī „pēc sava ģīmja un līdzības”. Salti meli. Pat, ja pieņemtu, ka cilvēks izdarīja kaut ko ne tā kā vajadzēja, tad piedod viņam, pamāci vēlreiz, palīdzi izlabot viņa kļūdu. Tu taču esi cēls un žēlsirdīgs. Bet nē, uzreiz un nežēlīgi sodīt. Šie, pēc bezgalīgām Bībeles pārrakstīšanām, saglabājušies vārdi – “kāds no mums” skaidri pierāda, ka Bībeli uzrakstījis nevis Dievs, bet gan cilvēki, izdomājot viena Dieva reliģiju nevis tukšā vietā, bet gan balstoties uz pagānisko daudzdievību. Dotajā epizodē Bībeles (ebreju) dievs ir parādīts kā melis. Viņš ir nežēlīgs, netaisnīgs, neprot piedot un baidās pazaudēt savu dominanci pār cilvēku. Viņš izvairās no personīgās atbildības par savas darbības sekām un cenšas visu vainu novelt uz citiem. Viņš meklē tikai iemeslu pazemot cilvēku, padarīt viņu par savu vergu un arī turpmāk ņirgāties pār cilvēku. Jūdu-kristiešu Dievs – tas ir nevis Dievs, bet gan īsts Sātans, kas tikai dēvē sevi par Dievu. Tālāk par Bībelē minētajiem Grēku plūdiem. Dievs nolēma iznīcināt jebkuru miesu ar ūdensplūdu palīdzību. Kādēļ tik sarežģīti? Jo Dievs taču radīja visu pasauli no nekā – tikai ar vienu vienīgu gribas piepūli. Varēja taču ņemt un nīcināt visus tikpat viegli – ar gribas piepūli, ja jau viņš to pieprot. Kādēļ gan izmantot tādu sarežģītu un ilgstošu fizisko procesu kā ūdensplūdi? Nepietika dūšas vai gara spēka? Un, ja jau gribēja nīcināt jebkuru miesu, tad kādēļ lika Noasam ņemt uz plosta pa pārim no katras dzīvas radības? Lai no jauna savairojās? Absurds, bezjēdzība. Sarīkot ūdensplūdus ir Dievam pretdabiska darbība. Dievs – tā ir būtne ar unikālu spēku un varenību. Dievs tikai ar gribasspēku vien var izdarīt visu, ko vēlas. Dievs nevar nodarboties ar tādām blēņām, kā savu vēlmju realizācijai sarīkot ūdensplūdus. Tā nav viņa līmeņa cienīga darbība, tā nav dievišķa tehnoloģija. Dievišķa tehnoloģija – tā ir doma un vārds. To ko dara Bībeles Dievs – tā ir Sātana tehnoloģija, vai vienkārši un primitīvi meli. Cilvēces vēsturē tiešām bijuši grandiozi ūdensplūdi, kas izraisīja arī Atlantīdas bojā eju. Priesteri nolēma šo notikumu izmantot savā labā un piešķirt tam mistisku jēgu. Lai gan iemeslu, protams, varēja izdomāt daudz gudrāku. Lasām par to, kas noticis pēc ūdensplūdiem: «Un Noa uzcēla tam Kungam altāri un paņēma no ikviena šķīsta dzīvnieka un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra». (Genesis 8: 20) «Kad tas Kungs oda patīkamo smaržu… » (Genesis 8: 21) Kas gan bija šī patīkamā smarža? Smārds no dzīvu būtņu sadedzinātajiem līķiem? Dīvaina gan kristiešu Dievam gaume. Izteikta tieksme pēc sadisma un nekrofīlijas. Tīrs sātanisms. Jēzus Kristus piedzima Betlēmē. Ķēniņš Hērods gribēja viņu nogalināt, bet nezināja kur tas atrodas, tādēļ deva saviem karakalpiem pavēli nogalināt visus jaundzimušos zēnus. Kristiešu Dievs to uzzināja. Un ko Dievs darīja?! Tā vietā, lai vestu pie prāta vai nīcinātu ķēniņu Hērodu (atkal ar savas gribas piepūli, vai kaut kā citādi), viņš par Hēroda nodomiem paziņo Jāzepam un Marijai un piedāvā viņiem bēgt no pilsētas. Un kā ar citiem bērniem? Lai tos nogalina? Nemaz nebija to žēl? Vai arī Dievam nepietika spēka, lai tiktu galā ar Hērodu, vai arī viņam bija pilnīgi vienaldzīga un iecietīga attieksme pret ļaunumu? Varēja taču, bet neapstādināja zvērības. Varbūt ebreju Dievam pilnīgi vienaldzīgas neizredzēto tautu bērnu slepkavības un viņš rūpējas tikai par izredzētajiem ebrejiem?
  • 2
  • 6
Miracle
M
Lai Dievs vinjus svetii un dod izturibu celja grutibaas!
Paga-paga
P
To "PADOMĀSIM" Nē, tie par kuriem tu runā: 1. nedomā, ka "pietiek paļauties uz sevi", viņi domā, ka viņiem vienkārši nav citas izvēles ka paļauties uz sevi un ...; 2. ... uz citiem cilvēkiem. Cilvēki, redz tiecas palīdzēt viens otram, lai cik ļoti tu nemēģinātu viņus nokrāsot savā melnā "iedzimta grēka" krāsā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka altruisms cilvēkos ir iebūvēts ģenētiski; 3. pārsvarā neiedomājas sevi par pasaules centru un kur nu vel kaut par kaut kādu Dievu; 4. neuzskata, ka paši nosaka morāli un "turklāt tikai SEV izdevīgu". Viņi ir tik pat morāli cik pārējie sabiedrības locekļi. Parējo atstāšu "Haha", ja viņam ir interese, protams.
  • 0
  • 0
PADOMĀSIM:
P
Daudzi domā, ka pietiek, ja cilvēks paļaujas uz sevi un savu PRĀTU, ar to pietiekot - nevajag nekādu Dievu un reliģiju utt. Te jāapstājas un jāpadomā uzmanīgi!! lai gan cilvēks tik cieši paļaujas uz saviem spēkiem, uz savu lielisko prātu, , , bet .. kā tad ir ar meliem, sīkajām nelietībām, kļūdām, dusmām, ko Tu un mēs visi pieļaujam? Pat zinot kas ir labs, veselīgs, mēs tomēr darām, pretējo... Kas ir tas, kas traucē mums kļūt tādiem kādi mēs gribētu būt? kristieši to sauc par grēku - tādu mehānismu mūsos, jeb tādu problēmu, kas paralizē mūsu brīvo gribu (grēks ir totāla GRIBAS SLIMĪBA) .. mēs it kā gribam labo, bet nesanāk.. Kristieši atbild - nesanāk, jo mēs esam novērsušies no Dieva - un pievērsušies tikai sev (egoisms); Attālinoties no Viņa - arvien vairāk problēmu priekšā, jo katrs no mums iedomājas sevi par pasaules centru (Dievu), kas pats nosaka morāli (ka labs un kas ļauns) - turklāt tikai SEV izdevīgu; un tas neizbēgami sadur mūs citu ar citu.. katrs sevi iedomājas par svarīgāko - no šejienes vardarbības un kari pasaulē, skaudība utt..
  • 1
  • 1
ANALĪZE
A
Paanalizēsim dažas izmisuma pilnas aklamācijas: //kad baznīckungi izvaroja bērnus;kad notika lielas katastrofas;kad notika kari;kad notika slepkavības; Izskanēja viedoklis, ka dievs nevar kontrolēt cilvēku rīcību. No šejienes arī jautājums: Ja Dievs vēlas novērst ļaunumu, bet nespēj??Tātad viņš nav visspēcīgs.// 1) Dievs devis cilvēka BRĪVO gribu - izvēlēties (darīt ļaunu vai tomēr labo> arī TEV IR tādā iespēja)! Vai Tu domā, ka izvēles brīvība ir ĻAUNUMS vai labums? Ja labums, tad sekas no nepareizas izvēles ir jāpacieš - ja vēlies saglabāt SAVU brīvību. 2) Dievs sola, ka ļaunums galu galā tiks NOVĒŖSTS (kā? - Dieva valstībā, kur viss vai vismaz daudz kas būs iespējams un atrisināsies) neticot Dievam vai Viņu noraidot, - ko TU vari dot pretī? Ka ļaunums tik un tā PALIKS.:) Tātad gudrāk ir uzticēties Dievam, nevis pesimistiski nokārt galvu un akceptēt ļaunuma pastāvēšanu. //Spēj, bet nevēlas? Tātad viņš ir nežēlīgs.// Spēj, bet nevēlas, jo viņš CIENA Tavu un manu brīvo gribu, mūsu izvēli! //Spēj un vēlas? Tad no kurienes rodas ļaunums?// ļaunums rodas no brīvības nepareizas izmantošanas. Pretēji Dieva ieteikumam: pretēji baušļiem - morāles likumiem. //Nespēj un nevēlas? Tad kādēļ gan viņu dēvēt par Dievu?"// Gan spēj, gan vēlas! Un parādot savu solidaritāti ar mums, Viņš upurē pats sevi uz krusta...
  • 1
  • 1
domā ar savu galvu!
d
Baznīcu varētu interpretēt kā slimnīcu, kur visi vienojušies ap ārstu (Kristu), lai dziedinātos. Slimnīca nav rožu dāŗzs un arī slimnieki ir ar dažādām ielaistām slimībām (dažs varbūt pat ar mantkārību, skaudību, nesātību, dusmām utt. tāpēc arī baznīcās gājēji ir grēcinieki, lai gan to starpā ir arī svētie, kuri par tādiem kļūst ne jau savas izcilības dēļ, bet smagas pārtapšanas rezultātā - pateicoties Dieva palīdzībai). Viņus tomēr vieno vairāk vai mazāk apzināta un godīga vēlme ārstēties (runa, protams, nav par tādiem, kuri apzināti liekuļo). Turpretī slimniekam, kurš pat neatzīst savu slimību (grēku) palīdzēt ir daudz grūtāk.. Šādu slimniekus statusā patlaban atrodas liela daļa sabiedrības!!!! Kas notiek, kad šīs slimnīcas (reliģiskie veidojumi) tiek apkarotas (ateismā), - mēs redzējām Padumjajā savienībā, Ķīnā un Kambodžā: neredzēta vēriena nelaimes un vardarbības. Mūsdienu pasaulē pamazām pieaug izvirtība un vardarbības līmenis. Tas daudzkārt pārsniedz viduslaikus un jaunos laikus. Turklāt atšķirībā no senlaikiem mūsdienu cilvēks ir augsti izglītots, bet tas viņu neglābj no slimībām (grēkiem)! Vai ne? Reliģijas nozīmi nenovērtēšana ir milzīga mūsdienu sabiedrības kļūda, kas jau atspēlējas demogrāfiskajā krīzē, korupcijā un perversijās, kas uzplaukst sabiedrībā. Bez reliģijas nav stabilas morāles! Ja pieņem, ka ļaunas un labais ir cilvēka subjektīvajā kompetencē - tad kas kādam izdevīgi tas arī būs labs, kas neizdevīgi - tas ļauns! Tādējādi postmodernajā sabiedrībā, nonākuši esam līdz morālajam relatīvismam - un tas arī ir iemesls korupcijai un citiem ļaunumiem - katrs dara ko grib - cits slepkavo, cits zog, cits nodarbojas ar perversijam un stieg atkarībās. Bez Dieva izveidot un uzturēt universālu ētiku nevar. Tāpēc metīsim augstprātību pie malas un sāksim iedziļināties dzīves jēgas un morāles jautājumā pēc būtības! Dievs ir REALITĀTE nevis teorija!
  • 3
  • 1
Haha
H
viens no maniem senchiem bija pertikjis
  • 3
  • 3
Haha
H
Jebkura baznīca ir bizness. Arī katoļu. Mācītājs tiek gatavots par valsts budžeta līdzekļiem, lai prastu draudzes locekļiem iestāstīt, ka jālasa bībele un pēc tās ir jādzīvo. Savukārt, bībele ir draudu pārpildīta pasaku grāmata, jeb tā teikt sodu kodekss, kas pasaka, par ko un kas tev draud, ja nedzīvosi pēc tās kanoniem. Tā māca, ka debesīs dzīvo onkulis, kuram ir speciāls desmit lietu saraksts, par kura pārkāpšanu onkulis tev liks smakt, svilt, degt elles ugunīs. Tas onkulis visus mīl, tikai nez kāpēc viņam ir visu laiku problēmas ar naudu. Viņš ir visu varens, taču visu laiku tam ir problēmas ar naudu Tādēļ Mācītājs tiek gatavots par valsts budžeta līdzekļiem, lai prastu draudzes locekļiem iestāstīt, ka uz baznīcu nenāk tukšām rokām. Vieni (tā saucāmie tradicionālo konfesiju pārstāvji) to pasaka skaisti dūdinot, citi (sektanti), to pasaka uzstājīgi kliedzot un mētājot kājas pa gaisu konvulsijās raustošās, vai no viltus svētlaimes dziedošās publikas priekšā vienlaicīgi ar auduma maisu palaišanu pa rindām. Katoļu baznīca kā jebkura cita prot iestāstīt, ka tās loceklis ir grēcīga lupata, kurai par katru pirdienu vai atraugu jāskaita rožu kronis un jāmetās uz ceļiem grēksūdzes priekšā. Citas baznīcas jeb sektas prot iestāstīt saviem draudzes locekļiem kā grēcīgām grīdas lupatām ir jāatnes no mājas viss vērtīgais. Viņi tiek sagatavoti pat tam, ko teikt pretēji domājošiem radiniekiem. Brūk un tiek izputinātas ģimenes un baznīckungu mūļi kļūst arvien treknāki. Un tāpēc es izsmeju reliģiju. Izsmiet reliģiju ir tāpat, kā izsmiet sliktu gaumi. Tas ir izsmiekls par kaut ko, ko izvēlējies pats indivīds, par ko indivīdi vēlas uzņemties atbildību. Reliģiozam ticīgajam ir visas iespējas, tāpat kā filca gleznu lietpratējam, parādīt to, ka viņa kritiķi aplami novērtē viņa nostāju, taču neviens ticīgais nekad nav spējis paskaidrot, kur bija dievs: kad baznīckungi izvaroja bērnus; kad notika lielas katastrofas; kad notika kari; kad notika slepkavības; utt., utjp. Izskanēja viedoklis, ka dievs nevar kontrolēt cilvēku rīcību. No šejienes arī jautājums: Ja Dievs vēlas novērst ļaunumu, bet nespēj? Tātad viņš nav visspēcīgs. Spēj, bet nevēlas? Tātad viņš ir nežēlīgs. Spēj un vēlas? Tad no kurienes rodas ļaunums? Nespēj un nevēlas? Tad kādēļ gan viņu dēvēt par Dievu?"
  • 6
  • 10

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas