Viss esot godīgi
LIAA vadītājs Kaspars Rožkalns Dienai noraidīja jebkādas aizdomas, ka konkursa nolikums būtu izstrādāts konkrētiem potenciālajiem uzņēmējiem, tomēr nenoliedza, ka nosacījumi ir patiešām ļoti specifiski, kā dēļ potenciālo uzvarētāju loks varētu būt ļoti neliels.
Pastāv aizdomas, ka konkursā piedalās un atšķirībā no citiem dalībniekiem ļoti specifiskajām prasībām kvalificēties varētu Spānijā bāzētā konsultāciju kompānija Bloom Consulting, ar kuru LIAA sadarbojas jau kopš 2005. gada, un kuras vadītājs Hosē Toress (Jose Filipe Torres) ir gadiem iecienīts LIAA sadarbības partneris, regulāri uzstājoties ar lekcijām LIAA organizētajos pasākumos, tādējādi laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam varētu būt personīgi nopelnījis ap 100 tūkstošiem eiro.
“Nozare savas bažas ir paudusi arī rakstiskā formā ne tikai mums, bet arī Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), kura pārziņā būs novērtēt, vai tie argumenti ir vai nav pamatoti. No mūsu puses tas redzējums ir tāds – konkurss neaizliedz piedalīties vietējiem. Protams, mēs saprotam, ka vietējā tirgū ir ļoti limitēts apjoms ar potenciālajiem dalībniekiem, kuri varētu kvalificēties tieši dēļ apjoma. No otras puses mūsu arguments – kāpēc tieši tā un ne savādāk – mums valstī nevienu reizi nav tas izdevies (tēla stratēģijas izstrāde – red.) valsts līmenī, līdz ar to mēs gribam redzēt komandas, kas ir komplektētas ar tādiem projektu vadītājiem, kuriem ir starptautiska pieredze, kuri ir veikuši lielu pilsētu, reģionu vai valstu brendingu, un kuri var pierādīt ar pozitīviem piemēriem. Ticamākais mūsu paredzamais scenārijs ir, ka tiek veidotas kaut kādas apvienības, kur apvienojas vairāki kopā, jo tur ir gan starptautiskā daļa, gan vietējā daļa un tas mēs neticam, ka var būt kās spēlētājs absolūti no malas bez vietējā atbalsta,” uzsvēra K. Rožkalns.
Lai arī LIAA atzīst, ka izpildīt konkursa kritērijus spēj ļoti ierobežots kompāniju loks pasaulē, pastāv aizdomas, ka LIAA kā iepirkuma organizators nav veicis izpēti par iespējamajiem ārvalstu pretendentiem un nav tos uzrunājis pieteikties konkursā. Šī nianse ļauj izdarīt ticamu pieņēmumu, ka LIAA vēlme bija saņemt piedāvājumu tikai no vienas vai divām iepriekš atlasītām kompānijām vai paļauties, ka ārvalstu zīmola stratēģijas kompānijas seko līdzi Latvijas elektronisko iepirkumu sistēmā izsludinātiem konkursiem.
K. Rožkalns gan vēlreiz pauda, ka IUB būs jāizvērtē, vai LIAA argumenti un pamatojums par konkursa nosacījumiem ir atbilstošs, vai arī nē. Tomēr ir visai liels pamats apšaubīt LIAA uzskatu, ka tikai starptautiska līmeņa eksperti varētu izstrādāt kvalitatīvu valsts tēla stratēģiju, īpaši ņemot vērā, ka jau pieminētā Bloom Consulting 15 gadus ir LIAA sadarbības partneris tieši šajā jomā, taču pats LIAA vadītājs būtībā atzīst, ka līdz šim valsts tēla veidošanā mums īsti nav veicies.
Lūgts novērtēt līdzšinējās LIAA sadarbības ar Bloom Consulting rezultātus, K. Rožkalns pauda: “Kamēr es esmu LIAA vadītājs – pusotru gadu – mums nav bijusi nekāda sadarbība ar Bloom Consulting,” būtībā izvairoties no konkrētas atbildes, vien piebilstot, ka LIAA šobrīd nav nevienas tiesvedības pret kādu no mārketinga aģentūrām, ar kuru bijis noslēgts līgums par darbu izpildi. Pēc šādas K. Rožkalna loģikas būtībā izdarāms secinājums, ka ar visu līdzšinējo darbu izpildītāju veikumu LIAA ir apmierināta.
Kritizē kritērijus
IUB kopumā šobrīd ir saņemtas trīs sūdzības par LIAA konkursu, patlaban tā norise būtībā ir apturēta un lēmumu par sūdzību pamatotību IUB plānojot paziņot septembra vidū.
Dienai zināms, ka sūdzību iesniedzēji pamatā norāda uz vairākām konkursa norises niansēm, no kurām tiek izcelts arī konkursa norises laiks un termiņš. Proti, LIAA konkursu izsludināja 22. jūnijā, nosakot, ka piedāvājuma iesniegšanas termiņš bija 2021. gada 23. jūlijs.
Nozares dalībnieki gan atgādina, ka Publisko iepirkumu likuma 35. panta 1. daļa nosaka, ka pasūtītājs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā iepirkuma līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.
Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) pārstāvji savā vēstulē LIAA un IUB pauž uzskatu, ka 30 dienu termiņš ir nepietiekams, ņemot vērā prasību apjomu piedāvājuma sagatavošanai un nepieciešamību nokomplektēt komandu, kas kvalificējas iepirkumam saskaņā ar konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām pretendenta piesaistītajiem speciālistiem. Turklāt Latvijā no 23. jūnija līdz 27. jūnijam faktiski bija svētku brīvdienas, kas iepirkuma piedāvājuma sagatavošanai paredzēto laiku samazināja par sešām dienām, un jūlijs gan Latvijā, gan citās valstīs ir tradicionāls atvaļinājumu periods, kas kopā veido apstākļus, kuri apgrūtināja iepirkuma piedāvājuma sagatavošanas procesu un tā izpildei nepieciešamās komandas organizāciju.
Tāpat vietējie nozares dalībnieki kritizē tieši kvalifikācijas kritērijus potenciālajiem projekta realizācijas komandas dalībniekiem, kas ārkārtīgi apgrūtina tieši vietējo uzņēmēju potenciālās iespējas sekmīgi startēt šajā konkursā, jo LIAA definētās specifiskās prasības komandas sastāvam un savstarpējās sadarbības pieredzei esot teju neizpildāmas ne tikai Latvijas, bet pat Baltijas reģiona uzņēmumiem, sevišķi ņemot vērā, ka šādi apjomīgi projekti tiek īstenoti salīdzinoši reti.
Aicināts apliecināt, ka konkursa nolikums tiešām nav veidots konkrētam potenciālajam uzvarētājam, K. Rožkalns pauda: “Mēs šo nolikumu sastādījām tā, lai mēs atlasītu uzņēmumus vai personu apvienības, kurām ir veiksmīga pieredze lielu projektu ieviešanā. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Mēs apzināmies, ka kopumā pasaulē nav ļoti daudz tādu (uzņēmumu – red.), jo tas ir sarežģīti, lielās valsts stratēģijas netiek ieviestas katru dienu, netiek arī mainītas katru dienu. Līdz ar to tas kopējais pretendentu loks, kuriem ir kāda pieredze, saprotams, ir ar zināmu limitu, bet tas nenozīmē, ka tur nav vairāk par vienu pretendentu. Ja tas būs tā, tad jāsaka, ka noteikti IUB norādīs uz pārāk augstām prasībām, un tad mums nāksies atgriezties sākotnējā punktā.”
Uz Dienas aizrādījumu, ka K. Rožkalns neatbildēja uz jautājumu pēc būtības, LIAA vadītājs pēc vairākkārtējas jautājuma precizēšanas pauda: “Šis konkursa nolikums nav radīts ar mērķi, lai mēs paredzētu vienu konkrētu uzvarētāju.”
LRA vēstulē LIAA un IUB norāda, ka, ņemot vērā virkni dažāds specifiskas, nozares ieskatā nepamatotās prasības kā ar citām izvirzītajām specifiskajām prasībām attiecībā uz līguma izpildē piesaistāmo speciālistu kvalifikāciju, konkursa izsludināšana pirms valsts svētkiem un īsais konkursa termiņš “rada iespaidu, ka šis nolikums ir sagatavots vienam vai diviem jau iepriekš izraudzītiem ārzemēs reģistrētiem pretendentiem.” Publisko iepirkumu likuma izpratnē pasūtītāja pienākums ir nodrošināt vienādas iespējas visiem pretendentiem un neradīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā vai priekšrocības kādam vienam jau iepriekš izvēlētam pretendentam. Tāpat pasūtītājam ir jānodrošina, lai izvirzītās prasības būtu objektīvi pamatotas un nepieciešamas.
“LRA ieskatā iepirkuma priekšmets un darba uzdevumi nepamato šādu līguma izpildē piesaistāmajiem speciālistiem izvirzītos kritērijus. Izvēloties izslēgt no iespējamo pretendentu loka Latvijā reģistrētos uzņēmumus, LIAA būtībā ar šī Konkursa rīkošanas praksi nonāk pretrunā ar pašu postulēto1 Latvijas nozīmīgo lomu un spēju risināt augsta līmeņa izaicinājumus, apšaubot to, ka Latvijas mārketinga, zīmolvedības un sabiedrisko attiecību speciālisti paši vai sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, ir spējīgi veikt Latvijas valsts tēla pētījumu, izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu,” pausts nozares asociācijas vēstulē.