Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis pastāstīja – lai arī starptautiskie aizdevēji ceturtdien atstājuši Latviju, pārskata misijas darbs tuvākajās dienās turpināsies. Konsultācijas ar aizdevējiem notiek nepārtraukti gan telefoniski, gan interneta konferenču veidā.
Jarockis norādīja, ka, visticamāk, nākamās nedēļas sākumā konceptuāla vienošanās ar aizdevējiem tiks panākta un atbilstoši budžeta pieņemšanas grafikam valdība nākamotrdien, 15.novembrī, apstiprinās 2012.–2014.gadā ministrijām maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapmēru.
FM pārstāvis sacīja, ka aizdevēji pieprasa veikt lielāku konsolidāciju budžetā un tas saistīts ar ārējiem riska faktoriem eiro zonā. "Viņi vēlas maksimāli apdrošināties pret ārējiem riskiem," teica Jarockis. Taču būtiskas izmaiņas valdības apstiprinātajos konsolidācijas pasākumos, kas ir 122 miljonu latu apmērā, nav gaidāmas. Jarockis uzsvēra, ka valdības apstiprinātie pasākumi ir pilnīgi pietiekami, lai nodrošinātu budžeta deficītu nākamgad zem 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tādēļ būtiski papildu konsolidācijas pasākumi netiks veikti.
Jarockis arī piebilda, ka aizdevēju sarunās ir atlicis vēl nedaudz, lai tiktu saskaņota konsolidācija un panākts akcepts Latvijas valdības iecerētajiem pasākumiem.
Jau vēstīts, ka valdības pārstāvji vēl nav panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidāciju un palikuši atsevišķi nepabeigti jautājumi. Paredzēts, ka turpmāk vienošanās notiks telefoniski.
Ziņots arī, ka 8.novembrī valdība vienojās par konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā, kas, pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktā, ļaus pat ar rezervi nākamā gada budžetā sasniegt izvirzīto mērķi – budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP.
Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai".