Valdība sēdes slēgtajā daļā uzklausīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamo papildu finansējumu Brexit seku risināšanai.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc valdības sēdes aģentūrai LETA stāstīja, ka ministri piektdien pārrunāja jautājumu par Latvijai nepieciešamo papildu finansējumu gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pametīs ES bez vienošanos, un gadījumā, ja pametīs ar vienošanos.
Ja Brexit notiks bez vienošanās, šā gada budžetā papildus būs nepieciešami 174 000 eiro, bet ar katru nākamo gadu 2,3 miljoni eiro. Ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES ar vienošanos, šogad Brexit seku risināšanai Latvijai būs nepieciešami 89 100 eiro, bet nākamgad - 662 000 eiro.
Pēc ministra teiktā, nauda galvenokārt nepieciešama ministriju kapacitātes stiprināšanai Brexit gadījumā, piemēram, muitai, Pārtikas un veterinārajam dienestam u.c.
LETA jau vēstīja, ka pēc Latvijas Bankas aplēsēm Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) var samazināt par 0,8 līdz 1,7 procentpunktiem.
Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs informēja, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienošanos nozīmētu, ka Latvija nākotnē būtu spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņemtu mazāk ES fondu līdzekļu.
"Šeit gan jāpiebilst, ka Brexit procesā ir daudz nezināmo, tādēļ jebkurš vērtējums par tā iespējamām sekām uz tautsaimniecību ir aptuvens un balstīts uz virkni pieņēmumiem. Daļu no šī negatīvā efekta izjūtam jau šobrīd - neziņa par Apvienotās Karalistes turpmāko likteni ir likusi virknei uzņēmumu pārskatīt savus investīciju plānus, samazinot ekonomikas aktivitāti, kas netiešā veidā skar arī Latvijas eksportētājus," skaidroja Rimšēvičs.
Vija
Enģeļa viesis
Kabīne