Prioritāte – dzīves kvalitāte
Onkoloģijas pacientu skaits pieaug gadu no gada dinamikā. Mūsdienās liela daļa vīriešu kardiovaskulāros riskus, kas ir primārais nāves cēlonis Latvijā, pārdzīvo, bet kā turpmāk viņus ārstēt, izmeklēt – šie jautājumi aktualizējušies pēdējo 10 gadu laikā. Runājot par uroģenitālo onkoloģiju, zinām, ka pērn bija 5600 jaunu onkoloģisko slimību gadījumu vīriešiem, katrs trešais bija vai nu nieru, urīnpūšļa, vai prostatas audzējs, turklāt liela daļa – vēlīnā stadijā. "Līdz ar to onkoloģiskās slimības samazina dzīves kvalitāti. Veicam operācijas, pēc kurām var parādīties urīna nesaturēšana, traucēta erekcijas funkcija. Pacientu skaits pieaug, augot vidējam dzīves vecumam. Kā ārstēt, lai vīriešiem saglabātu cienīgu novecošanos? Mēdzam teikt, ka Austrijā, Vācijā – tur ir seniori – moži, jauki, kas bauda savas vecumdienas, saņem attiecīgu aprūpi. To zinot, viņi visu mūžu kārtīgi strādāja, maksāja nodokļus, savukārt, ja mums šis viss izpaliek... kāda ir motivācija vispār maksāt nodokļus, ja cilvēki zina, ka vecumdienās viņiem vienalga pašiem viss būs jāfinansē vai vispār nebūs iespēju dzīvot ilgāk un labāk," retoriski jautā Lietuvietis.
Valsts ir pievērusies dzimstības jautājumiem, bet, apzinoties esošo vēža statistiku, būtu jāpievēršas arī vīriešu veselības problemātikai. Sievietēm ir krūts vēža, dzemdes kakla vēža skrīnings, vīriešiem būtībā ir tikai kolorektālā vēža skrīnings. Ārsti rosina valsts mērogā atbildīgos vērtēt, ar kādām sociālām, informatīvām vai atbalsta kampaņām varētu nodrošināt, ka Latvijas vīrieši, sākot no bērnu dienām, tiek audzināti gudri, veseli, patriotiski, spēcīgi, lai nākotne būtu labāka un Latvijai drošāka. Urologu asociācija pēdējos piecus gadus rosina vīriešus doties uz pārbaudēm – un ne tikai pie urologa, bet vispār apmeklēt ārstu. Ir dažādas kampaņas, piemēram, Pīļu skrējiens Tēva dienas ietvaros, kas sabiedrībai atgādina par vīriešu veselības nozīmi, bija akcijas, kurās bija iespēja nodot analīzes bez maksas, u. c.
Profilakse un precīza diagnoze
Subjektīvie faktori veselības nodrošināšanā sākas ģimenē. "Katram puikam ir mamma, un mamma ir svarīgākais cilvēks mūžā. Protams, tikpat svarīgs ir arī tētis. No ģimenes aug izpratne par veselību, tālāk ir skola, kurā šobrīd noteikti būtu vajadzīga veselības mācība. Vajadzīga veselības aizsardzības sistēma, kura ar dažādiem sistemātiskiem un loģiskiem procesiem nodrošina, ka cilvēkiem ir garāka un labāka dzīve. Visplašākajā nozīmē arī veselības aizsardzības sistēma ir aizsardzības kā tādas sastāvdaļa. Gan miera, gan kara laikā tā aizsargā mūsu organismu veselīgumu, ļauj mums atveseļoties. Miera laikā aktuālākās ir slimnīcas, poliklīnikas, ģimenes ārsti, kuri novērš mums saslimšanas. Kara laikā sistēma, kas atgriež ierindā kareivjus, kas var aizsargāt valsti. Tādēļ ir loti svarīgi veselības aizsardzības sistēmu attīstīt, nevis atstāt pabērna lomā, jo kā tad tie puiši, kas sargās valsti, to varēs, ja nebūs veseli," tēlaini salīdzina Lietuvietis. Slimnīcā jābūt ne tikai sienām un gultām, bet labiem ārstiem, kas strādā ikdienā. Lietuvietis uzsver problēmu, ka daudzi ārsti zemā atalgojuma dēļ ir spiesti no valsts klīnikām pāriet strādāt uz privātām iestādēm, bet, viņaprāt, privātās iestādes neatrisinās valsts mēroga intereses. Privātu iestāžu uzdevums nav arī sniegt akūtu palīdzību utt. "Jāsāk ar apzināšanos, ka veselība mums ir visdārgākais. Un ne tikai apzināties, bet arī ikdienā to pielietot un praktizējot rūpēties par to. 25 gadu laikā kopš neatkarības mums ir vismazākais veselības budžets. Latvijā ir laba auto apdrošināšanas sistēma – ja mākam to sakārtot, kāpēc nemākam sakārtot veselības aprūpes sistēmu? Nauda ir tikai līdzeklis, lai kaut ko sasniegtu. Galvenais ir mērķi un darbība, un domāšana. Jābūt idejām, inovatīvai pieejai. Jāsaprot, ka viss dinamiski mainās," uzsver urologs un skaidro, ka Latvijas Onkoloģijas centra Uroloģijas klīnikā vel nesen bija nodaļu sistēma, kas tikusi radīta pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. XXI gadsimtā jābūt pilnīgi citai sistēmai.
Ārstaprāt, daudzas idejas un reorganizācijas veselības aprūpes jomā ir gājušas pa apli, un bieži vien pēc pārmaiņām esam nokļuvuši turpat, kur bijām.
"Veselības ministrijai jāuzklausa ārsti un jāsadarbojas, kopīgi jāvienojas, kas šodien ir prioritāte onkoloģijā, kādi ir mērķi jomas sakārtošanā nākamajiem 10–20 gadiem. Visi taču gribam ārstēties ar modernām metodēm. Bet, tā kā nevar attīstīt modernas metodes visās 26 Latvijas pilsētās, jādomā, kāds ir pacientu daudzums, tā plūsmas un kur jākoncentrē resursi, kas varētu šo procesu vadīt augstākajā līmenī. Jābūt galvenajām vietām – universitātes slimnīcām, gan Austrumu slimnīcai, gan P. Stradiņa slimnīcai, arī reģionos, Kurzemē un Latgalē vajadzētu būt onkoloģijas centriem, kas ir specializēti, kur var tikt pie mūsdienīgiem, augsta līmeņa pakalpojumiem," ir pārliecināts Lietuvietis.
Kvalitatīva ārstēšana sākas ar savlaicīgu un precīzu diagnozi. Savukārt diagnozes noteikšanā un viens no galvenajiem ķēdes posmiem ir patologs morfologs, kas izanalizē atrasto veidojumu un nosaka, kāds ir tā šūnu sastāvs, kāds ir šūnu daudzums, uz kādām zālēm tās ir jutigas, vai audzējs ir ļaundabīgs. Daži audzēji būtu jāārstē agresīvi un citi – mazāk agresīvi, lai pacientiem būtu mazāk dažādu blakņu, kas kaitētu dzīves kvalitātei novecojoties. Dažreiz ar prostatas vēzi sasirdzis vīrietis var gaidīt gadu divus, kamēr audzējs ir latentā stadijā, un tikai tad, kad tas sāk pamosties, sākt ārstēšanu, un cilvēks iegūst pāris gadu, dzīvojot ierasto dzīvi bez ārstēšanas izmaksām, blaknēm u. c. Tikai tad, kad ir pilnvērtīgs morfologa slēdziens, slimnieks var saņemt pilnvērtīgu diagnozi, ārstēšanu.