Palielināt algas pedagogiem, mediķiem un tieslietu jomā strādājošajiem valdība solīja jau pērn, veidojot šī gada budžetu. Ministrijas ar profesionālajām arodbiedrībām parakstīja vienošanos, kas paredz algu pieaugumu ne vien 2018. gadā, bet arī turpmāk. Algu pieauguma grafiku apstiprināja arī valdībā, turklāt tai liek rīkoties arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi.
Tomēr budžetā naudu algu pieaugumam ieplānoja vien šim gadam, bet turpmāk nepieciešami papildu līdzekļi. Piemēram, 2019. gada budžetā ārstniecības personu algu palielināšanai nepieciešami papildus 103,6 miljoni eiro, tieslietu jomā strādājošajiem - 30,6 miljoni, bet pedagogiem - deviņi miljoni eiro. Turklāt vēl trīs miljoni nepieciešami pat ne algu palielināšanai, bet pašreizējā līmeņa saglabāšanai.
Ministrijās cer, ka solītā nauda tiks piešķirta. Tikmēr Finanšu ministrija jau pavasarī aplēsa, ka jauni tēriņi valsts budžetā nav iespējami, nesamazinot jau esošos. To apstiprina arī Fiskālās disciplīnas padomē, kas jau budžeta veidošanas laikā valdību kritizēja par pārlieku optimistiskiem solījumiem. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda, ka uz šo situāciju skatās pavisam savādāk - iespējams, budžeta izdevumus daudzās sfērās nāksies mazināt, jo līdzekļu apjoms nebūs tik liels, kāds tas tika prognozēts.
Tas gan nenozīmē, ka šobrīd radušās kādas ekonomiskas problēmas - padomē norāda, ka gluži vienkārši politiķu solījumi un prognozes nesaskan ar realitāti. Solījumi doti pirms Saeimas vēlēšanām, bet budžets jāpieņem un par reālajiem skaitļiem jārunā jau pēc tām.
Atbildīgās amatpersonas šo situāciju pagaidām nav komentējušas. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) divu darba dienu laikā neatrada laiku, lai ar Panorāmu šo jautājumu apspriestu kaut telefoniski, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) par to runāšot nākamnedēļ.
hmm
logisks iznākums
Tikai par KPV LV