VARAM skaidro, ka šādi noteikumi nepieciešami, jo gan VARAM, gan Valsts vides dienests, gan arī atsevišķas pašvaldības regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par smaku radītajiem traucējumiem, un tāpēc šīs problēmas ir nepieciešams risināt.
Noteikumos ir izvirzītas prasības monitoringa veikšanai par smakām un rezultātu iesniegšanu Valsts vides dienestam. Paredzēts, ka sākotnēji monitorings būs jāveic vienu reizi divos gados operatoriem, kas var radīt salīdzinoši nozīmīgus smaku traucējumus. Paredzēts, ka operatoram būs iespēja papildus veikt arī indikatīvu novērtējumu, izmantojot ierīci, kas tiek saukta par "elektronisko degunu". Ar šīs ierīces palīdzību operators varēs pastāvīgi novērot tā darbības rezultātā radītos smaku traucējumus un nepieciešamības gadījumā attiecīgi reaģēt. Savukārt, ja operators ar savām darbībām neradīs smakas, kas traucē iedzīvotājiem, viņu var atbrīvot no mērījumu veikšanas.
VARAM ir definējusi, kas ir smakas traucējums - tā ir tāda smakojoša vielas koncentrācija, kas rada negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Bet smakas uztveres slieksnis ir tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku apstiprina smakas esamību. Lai noteiktu, vai smaka pārsniedz uztveres slieksni, tiek lietota arī smakas mērvienība -ouE -, kas ir smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts vienā kubikmetrā neitrālas gāzes, standarta apstākļos izraisa fizioloģisku reakciju ožas orgānos vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku.
Atbildīgā iestāde par VARAM noteikumu ievērošanu un smaku fiksēšanu būs Valsts vides dienests, taču ārpus tā darba laika uz iedzīvotāju sūdzībām reaģēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Tam būs jādodas uz iedzīvotāju norādītajām vietām, kur ir fiksēta labsajūtai traucējoša smaka, ko rada vidi piesārņojošu darbību operatori, jāfiksē smakas avots un jānoformē protokols. Šī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs jauna funkcija, norāda VARAM. Tas arī nepieciešams, jo ne vienmēr došanās uz smaku izraisošo vietu ir operatīva, jo iedzīvotāju sūdzības tiek saņemtas arī ārpus Valsts vides dienesta darba laika. Līdz ar to, ierodoties novēloti, ir grūti pierādīt, ka uzņēmums konkrētajā datumā ir pārsniedzis noteikto smaku mērķlielumu.
Šādu noteikumu pieņemšana var pozitīvi ietekmēt to sabiedrības daļu, kas ir pakļauta smakām, kas nāk no dažādiem avotiem, uzskata ministrija. Noteikumu projekts patlaban ir izstrādes stadijā.