Jau ziņots, ka VVD iepriekš pārtrauca līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12,9 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums Starta ielā, Rīgā bija uzkrājis tonnām riepu, bet nu jau darbību pārtraucis.
Nekā personīga vēsta, ka piektdien VVD nolēmis sodīt vēl divus uzņēmumus - Nordic Recycling un Latvijas Zaļais elektrons. Vienam piemēros deviņu miljonu eiro, otram - 12 miljonu eiro sods. Lēmums oficiāli tikšot izsludināts nākamnedēļ.
Nordic Recycling nevarot pierādīt uzrādīto papīra, koka un kartona tonnu pārstrādi. Sistēmai neesot arī teritoriālā pārklājuma iepakojuma savākšanas vietām. Neesot pārstrādāts arī stikls. Firma, kas to darījusi, VVD sniegusi piecas dažādas pretrunīgas izziņas.
Savukārt Zaļajam elektronam tiekot pārmests, ka tas Lietuvas uzņēmumiem uzticējis stikla un papīra pārstrādi tikai "uz papīra". Uzņēmums arī nevarot pierādīt uzrādīto stikla un koka iepakojumu pārstrādi Latvijā.
Raidījums apgalvo, ka Nordic Recycling un Zaļā elektrona aizvēršana radīs virkni problēmu uzņēmumiem, kas savā darbībā izmanto vienreiz lietojamos traukus, stikla pudeles un plastmasu. Tiem vajadzēs meklēt jaunu ražošanas atbildības uzņēmumu, bet izvēle neesot liela - Latvijas Zaļā josta un Latvijas Zaļais punkts, bet par krietni lielākām izmaksām.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova nenoliedz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izdarījusi spiedienu uz viņu. Dienesta vadītāja raidījumam atzinusi, ka miljoniem lielie sodi ir absurdi, jo skaidrs, ka uzņēmumi tos nesamaksās, tomēr iesākto praksi VVD nemainīšot.
Raidījums norāda, ka ietekmīgs cilvēks atkritumu apsaimniekošanas jomā ir bijušais VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Vilgerts. Viņa firmai pieder daļa ražotāju atbildības sistēmā Latvijas Zaļā josta, kur cits līdzdalībnieks ir piederējis ar Andra Šķēles ģimeni saistītam uzņēmumam.
Vilgerts ir Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs. Viņš atzinis, ka bijis iniciators tirgus attīrīšanai no uzņēmumiem, kas piedāvājuši pārāk zemas cenas, vairākkārt vērsies VVD ar sūdzībām par aizdomīgiem konkurentiem.
Vilgerts raidījumam uzsvēra, ka pārstādes jaudas gan kaimiņvalstīs, gan Vācijā un Skandināvijā ir pilnīgi pietiekamas. Latvijā pēdējos gados tirgū bijis vērojams nepārtraukts dempings, kas neesot ļāvis attīstīties normālām pārstrādes jaudām, bet, ja šī tirgus stabilizācija notiks, tad arī pārstrādes jaudas strauji palielināsies, uzskata Vilgerts. Tad pārstrāde tiks nodrošināta Latvijā.
Arī VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola norādījusi, ka uzņēmēji darbojas par dempinga cenām.
"Acīmredzot, šī ir specifiska sistēma, kur būtu attaisnojami, ja valsts organizē un pasaka, ka ir viena tikai sistēma nolietoto riepu savākšanai un apsaimniekošanai, un tad konkursa kārtībā ņemam un izvēlamies, kas ir tā viena," teikusi Ozola.
Tad tiem, kas tirgo riepas, būs iespēja vai nu maksāt dabas resursu nodokli budžetā vai arī slēgt līgumu ar valsts izvēlēto apsaimniekotāju.
Fric
Puķu Andris