Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Kāpēc 1991. gada janvārī vispirms šāva Lietuvā

Vēsture Dienā: Apvērsuma versija

Janvāra barikāžu celšanas tiešo izraisītāju, Viļņas 1991. gada 13. janvāra nakts asiņaino notikumu, sakarā ir dzirdēts apgalvojums, ka patiesībā šaušanai janvārī vajadzēja sākties nevis Lietuvā, bet Latvijā. 1991. gada 17. janvāra Dienā komentētājs Valdis Egle aplūkoja šo versiju. Lasot to šodien, kad jau ir bijuši arī 2014. gada notikumi Ukrainā, režisoru rokraksts top vēl skaidrāks.

Tātad Valdis Egle rakstīja: "14. janvārī, nākamajā dienā pēc Viļņas "asiņainās svētdienas", radio Svoboda pārraidīja populārā Maskavas publicista Ščekočihina stāstījumu. Tā īss saturs: pagājušā gada decembrī pie žurnālista ieradies ļoti satraukts draugs X, kas agrāk ieņēmis augstu posteni Valsts drošības komitejā, un pavēstījis, ka viņu savukārt apciemojis viņa draugs Y, kurš VDK ieņem augstu posteni patlaban. Zinādams, ka X dzīvoklī darbojas noklausīšanās aparatūra, Y uz lapiņas uzrakstījis: "Mums jāaprunājas!" Abi izgājuši ārā parkā, kur Y paziņojis, ka VDK centrālajā aparātā tiek precizēts militārā apvērsuma projekts Latvijā. Plāns ir izstrādāts detalizēti, tā pirmais punkts paredz Mihaila Leščinska reportāžas Centrālajā televīzijā, tālākie – sprādzienu organizēšanu, bet pati valdības gāšana ieplānota IV Tautas deputātu kongresa dienās.

Ja šis Svobodas paziņojums ir patiess, mēs varam nonāk pie dažiem secinājumiem:

1) ka plāns acīmredzot tika izstrādāts un pieņemts pēc Latvijas parlamenta 14. novembra lēmuma (par sevišķās nozīmes milicijas vienības (OMON – red.) un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas teritorijā, uzdodot Ministru padomei un vietējām pašvaldībām pārtraukt jebkuru PSRS armijas vienību un PSKP organizāciju sociālo un materiālo apgādi, kamēr netiks sāktas sarunas ar PSRS par padomju bruņoto spēku statusu Latvijā; lēmums tātad pieņemts pirms laikraksta Diena iznākšanas sākuma), kas "pārpildīja armijnieku pacietības kausu";

2) ka plāns, kaut arī ticis izstrādāts Rīgā, detalizēti saskaņots centrālajos resoros, proti, VDK;

3) ka sākotnēji tas skāris tikai Latviju (un tāpēc tolaik tikai "latviešu nacionālisti" spridzināja savu VDK, bet lietuvieši un igauņi klusēja);

4) ka vēlāk plāns ticis mainīts un aptvēris visas trīs republikas, turklāt Lietuvā tas īstenots agrāk nekā Latvijā."

Nav grūti izprotams, kāpēc apvērsums tika piemērots visām trim republikām, saistošāk būtu uzzināt, kāpēc radās pārējās izmaiņas, turpināja Valdis Egle un uzskaitīja iespējamos faktorus:

"Pirmkārt, 30. novembrī ANO Drošības padome pieņēma savu slaveno 12. rezolūciju (Irākas veiktās Kuveitas okupācijas sakarā – red.), un parādījās ultimāta termiņš: 15. janvāris. Kopš šī brīža kļuva skaidrs, ka no "starptautiskā viedokļa" izdevīgāk ar apvērsumu Latvijā nogaidīt kādas trīs nedēļas.

Otrkārt, neizdevās izraisīt starpnacionālas sadursmes.

Treškārt, LR MP izziņoja cenu celšanos. Kļuva skaidrs, ka šo lietu labāk pasniegt nevis kā starpnacionālu nekārtību apspiešanu vai armijnieku dusmu izvirdumu, bet kā tautas naida uzliesmojumu.

Ceturtkārt, Lietuvā nedaudz pirms paredzētā laika, nenogaidot līdz 15. janvārim, demisionēja Prunskienes valdība, kura jau kopš vasaras konfliktēja ar parlamentu, un tas acīmredzot spieda apvērsuma režisorus paātrināt notikumu gaitu tieši Lietuvā, nevis Latvijā, kur lieta jau bija uzsākta ar Preses namu.

Šāda notikumu interpretācija liek secināt, ka apvērsuma iniciatīva nākusi no Latvijas, no Baltijas kara apgabala un Baltijas flotes štābiem, tālab, ka tieši viņi bija visvairāk ieinteresēti šajā lietā un aizvainoti par 14. novembra lēmumu, bet Maskavas resori (jādomā, labprāt) deva savu piekrišanu. Gorbačovs, protams, kopumā zināja par šo plānu (kaut arī detaļas viņam varēja nepaziņot), un, kā man šķiet, viņš zināmā mērā bija savu maldu un TASS dezinformācijas varā, tāpēc cerēja, ka Baltijas valdības kritīs viegli un rezonanse pasaulē būs niecīga. Es šaubos, vai viņš būtu iesaistījies šajā lietā, ja zinātu, par ko tā izvērsīsies. Tagad, protams, viņam neatliek nekas cits kā attaisnoties ar nekaunīgu demagoģiju un mesties virsū tiem, kas par šo atbildi atklāti smejas.

Patlaban, tāpat kā pēc Tbilisi "asiņainās svētdienas", visi jautā: "Kas devis pavēli šaut uz neapbruņotiem cilvēkiem?" Patiesību sakot, tas ir muļķīgs jautājums. Šādas pavēles no augšas nekad netiek sūtītas. Gorbačovs un Jazovs varēja pavēlēt: "Sāciet pildīt plānu XYZ!", Kuzmins varēja dot komandu: "Pavēlu līdz trijiem naktī ieņemt telecentru!" Bet komanda: "Uguni!" atskanēja no tā cilvēka mutes, kurš tieši vadīja šo operāciju." 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas