"Neviens, kurš viņu ir dzirdējis, nav to aizmirsis," 1993. gada 16. janvāra SestDienā amerikāņu dziedātājas Dženisas Džoplinas vēstuļu fragmentu publikācijas priekšvārdā rakstīja Klāss Vāvere, šo vēstuļu tulkotājs. Šogad 19. janvārī Džoplinai paliktu 80 gadu, taču viņa nekad nebūs vecāka par 27 gadiem. 1970. gada 4. oktobrī Džoplina papildināja šajā vecumā mirušo slavenību "klubu 27", viņa tika atrasta mirusi no heroīna pārdozēšanas savās mājās Losandželosā. "Cilvēku apziņā Džoplinas vārds nesaraujami saistīts ar hipiju paaudzes cerību, mulsuma, sevis meklējumu un apzināšanās laiku sešdesmito gadu otrajā pusē," rakstīja tulkotājs. "Arī šeit lasāmās vēstules saviem tuviniekiem Džoplina rakstījusi šajā laikā, pirmoreiz tās publicētas 1992. gada rudenī izdotajā dziedātājas jaunākās māsas Lauras Džoplinas grāmatā Love, Janis, kurā parastais priekšstats par Džoplinu kā histērisku alkoholiķi un narkomāni, dzīves pabērnu ar neprognozējamu uzvedību un dzejnieces dvēseli bagātināts ar krietni gaišākiem un cilvēciskākiem vaibstiem. " Šoreiz daži fragmenti no Dženisas vēstulēm (atgādinājums jaunākiem lasītājiem – tajā laikā mobilo telefonu un interneta vēl nebija).
1966. gada jūnijā: "Dārgie mamma un tēti! Joprojām neesmu no jums saņēmusi nekādu ziņu, taču ceru, ka mēs vēl sarunājamies, tādēļ atkal rakstu vēstuli. Esmu atradusi istabu īres mājā. Te ir ļoti jauki, ir virtuve, dzīvojamā istaba un pat gludeklis ar gludināmo dēli. Bez manis šeit dzīvo vēl četri cilvēki.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!