Tālākajā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā mēs bijām daudz nabagāki nekā šodien, toties cerību un entuziasma pilnāki, jo daudz kas vēl nebija izmēģināts no padomju okupācijas gados aizliegtā un labi aizmirstā. Pirms 30 gadiem, 1993. gadā, visa Latvija gatavojās izmēģināt tādu nopietnu lietu kā parlamenta vēlēšanas. Var jau teikt, ka vēlēšanas bija bijušas arī 1990. gadā, taču tās tomēr bija vēlēšanas okupētā valstī un ar kolonistu piedalīšanos. 1993. gada jūnijā bija paredzētas pirmās īstās, un šo faktu plaši apcerēja 7. janvāra Dienas pirmā lapa.
Citas tā paša numura pirmās lapas ziņas rāda pirmsvēlēšanu laika fonu. Krievijas karaspēks vēl nebija izvests; Latvijas Aizsardzības akadēmija jau sāka pārņemt Birjuzova skolu. Kamēr Krievijas armija vēl nebija dabūta ārā, Krievijas vēstniecība jau ievācās ēkā, kurā tā atrodas arī šodien, tāpēc ēkas līdzšinējai lietotājai LR Kultūras ministrijai nācās pārvākties uz māju Krišjāņa Valdemāra ielā 11a. Tikmēr LR Augstākā Padome jau atzina kļūdas bijušo kolhozu privatizācijā, ziņoja Linda Petrovica: "Sadzirdēdami daudzu laucinieku neapmierinātību ar privatizācijas norisi lauku statūtsabiedrībās (daudzviet parādos ieslīgušās paju sabiedrības mākslīgi velkot dzīvību uz sabiedrības dalībnieku paju rēķina, kā arī daži statūtsabiedrību vadošie cilvēki, izmantodami savu ietekmi un amatu, piesavinoties lielāko kapitāla daļu), likumdevēji izlēmuši labot likumu par kolhozu privatizāciju, ko paši pirms pusotra gada – 1991. gada 21. jūnijā – pieņēma." Kārlis Seržants tikmēr bija uzzinājis, ka Latvijas Bankas nodaļa "uzdāvinājusi" laupītājam astoņus miljonus rubļu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!