Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Vēsture Dienā: Mirkli pirms atjaunotā Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanas

Pirms 95 gadiem, 1924. gadā, tika dibināts pirmais Latvijas Republikas civilais ordenis – Triju Zvaigžņu ordenis. Pirms 25 gadiem – 1994. gadā – ordenis tika atjaunots. 1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu, un 1994. gada 7. novembrī ordeni saņēma pirmie apbalvotie.

Brīdi pirms – 1994. gada 4. novembrī – Diena rīkoja telefonakciju Kam jūs piešķirtu Triju Zvaigžņu ordeni. Lasītāju atsaucība bija ļoti liela. "Trešdienas pēcpusdienā divās stundās, kas bija atvēlētas telefonakcijai, telefons zvanīja nemitīgi un pat vēl kādu brīdi pēc akcijas beigām," rakstīja Sanita Upleja. "Zvanīja galvenokārt vecākā gadagājuma ļaudis, arī kolektīvu pārstāvji, jaunākais bija kāds 12 gadus vecs zēns no Rīgas. Galu galā kandidātu saraksts sanāca garum garais, taču visi ieteiktie un nosauktie droši vien 18. novembrī ordeni nesaņems, bet iespējams, ka par ordeņa kavalieriem kļūs 1995. gada 4. maijā – nākamajā apbalvošanas reizē." Akcijas laikā pirmo apbalvojamo vārdi vēl bija noslēpums, bija zināms tikai, ka apbalvos ap 20 cilvēkiem.

"Pavisam droši var apgalvot, ka līderi šajā akcijā bija akadēmiķis Jānis Stradiņš, politiķis un zemessargs Juris Bojārs, atmodas laika līderis Dainis Īvāns un jau mūžībā aizgājušais Gunārs Astra." Vairāki lasītāji gan bilduši, ka ordeni nevajadzētu piešķirt pēc nāves, taču Astras gadījumā tika dotas atlaides, vairāki pauda: "ja nu pēc nāves, tad tikai Astram".

"Savukārt par atmodas laika līderi Īvānu bija dažādi viedokļi – gan piešķirt ordeni par absolūti godīgo attieksmi, viņa vēsturisko lomu, akcijas Daugava rīkošanu, gan par "stāvēšanu lietainā laikā pie Brīvības pieminekļa", gan par atnākšanu un aiziešanu laikā, bet pretējā viedokļa aizstāvji viņam pārmeta gļēvulību un bēgšanu no grimstoša kuģa, "viņš taču varēja kļūt par pirmo atjaunotās Latvijas prezidentu".

Atbalstu akadēmiķa Jāņa Stradiņa kandidatūrai izteica gandrīz katrs otrais zvanītājs, Stradiņa nopelnu skaitā uzskaitīta arī atteikšanās no augstiem krēsliem. 

Lielu popularitāti izpelnījies Bojārs par pilsonisko drosmi, nošaujot auto zagli, daži zvanītāji arī pozitīvi vērtēja viņa nopelnus atmodas laikā, dažs labprāt piešķirtu viņam šo apbalvojumu, jo "atklāts, godīgs čekists nevienam ļauna nav darījis". Te gan jāpiebilst, ka līdzās Bojāram vairākkārt nosaukts Andrejs Ručs, uzsverot viņa nopelnus Krievijas armijas izvešanas veicināšanā."

Kā nākamais pēc pirmajiem četriem tika minēts dzejnieks Jānis Peters par nopelniem 1988. gada Radošo savienību plēnuma rīkošanā un darbību atmodas laikā. Arī Imants Ziedonis – par ieguldījumu Kultūras fonda dibināšanā. Daudzi zvanītāji izteicās par labu Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem, novērtējot viņa nopelnus naudas reformas īstenošanā. "Cilvēki izteica atzinību viņa vīrišķībai un stingrajai stājai, kā arī novērtēja sekmīgas monetārās politikas realizēšanu – «bez viņa mums nebūtu nekādas neatkarības, Repše ir veikls zēns". Dažiem gan bija iebildumi pret šo kandidatūru, un kāds pat ierosināja viņu izslēgt no ordeņa domes.

Lielu atsaucību izpelnījās Raimonda Paula kandidatūra, tāpat Haralds Mednis un Andrejs Eglītis par ieguldījumu kultūrā. Pāris reižu tika minēts arī Ēvalds Valters. 

Par riskēšanu ar dzīvību, lielo atbildību un cīņu pret noziedzību kāds ieteica apbalvot ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu. Arī bijušā iekšlietu ministra Ģirta Valda Kristovska vārds bieži skanēja akcijas laikā. (..) Diezgan lielu popularitāti izpelnījās Odisejs Kostanda – par barikāžu laiku. Te gan jāpiebilst, ka divas reizes tika minēts arī Alfrēds Rubiks "par pārliecības stingrību». (..) Telefonakcijas laikā tika nosaukti arī ārzemnieki, tai skaitā Bils Klintons un Mihails Gorbačovs…"

11. novembra Dienā jau tika publicēts to 19 personu saraksts, kurus apbalvos ar ordeņa IV un V šķiru. Ar IV šķiru – dzejnieci Vizmu Belševicu, dzejnieku Andreju Eglīti, Dānijas kultūras darbinieci Riki Helmsu, mākslas zinātnieku Imantu Lancmani, dzejnieci Broņislavu Martuževu, diriģentu Haraldu Medni, tēlnieku Induli Ranku, teologu Juri Rubeni, rakstnieci Melāniju Vanagu, diriģentu Leonīdu Vīgneru. Ar V šķiru – literatūrzinātnieku Valdemāru Ancīti, cilvēktiesību aktīvisti Lidiju Doroņinu-Lasmani, grāmatizdevēju Jāni Elksni, rakstnieci Marinu Kosteņecku, skolotāju Adinu Ķirškalni, aktierus Hariju Liepiņu un Eduardu Pāvulu, matemātikas pedagogu Jāni Menci, rakstnieku Aleksandru Pelēci. 

Pirmā reize – visvērtīgākā, vai ne? Tomēr Lidija Doroņina-Lasmane 1995. gadā no ordeņa atteicās, kad uzzināja, ka to saņems arī bijušie čekas aģenti.

Top komentāri

Priecīgs Noskaņojums
P
Pār mani pelēks karogs plīvo/ Un mēma mēma himna skan./ Kāpēc es atkal esmu bešā?/ Kāpec man kabatas vienmēr smilkst un tukšas?
Papildinājums
P
Saeima dzīvo Utōpijā; es Distōpijā 1
kas dārzā
k
Šis ir tas punkts, kur Latvija izvēlējas bezceļa gājumu, kurš beigsies ne ar ko!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valdība sola nodokļu reformu(70)

Valdība tūlīt pēc budžeta pieņemšanas ķersies pie nodokļu reformas, kuru vēlas pabeigt līdz nākamā gada Jāņiem, lai visas izmaiņas, kas stātos spēkā 2021. gadā, būtu jau laikus zināmas un uzņēmēji t...

FOTO: Militārā parāde 11. novembra krastmalā(9)

11.novembra krastmalā notiek Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību mili...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas