Pēc visām tām zvērībām, ko Krievijas karapūļi sastrādājuši Bučā un citās Ukrainas vietās, un ziņām par to, kā Krievija pirkusi ietekmes aģentus visur pasaulē, vairs tikai reti kurš Rietumos uzķeras uz Krievijas specdienestu inspirētajiem stāstiem par nacismu Ukrainā un Baltijā. Taču 90. gadu sākumā situācija bija cita. Neatkarību nule atjaunojušajiem latviešiem un igauņiem dubultstandarti dekolonizācijas jautājumā, okupācijas laikā no PSRS iebraukušo dēvēšana par «minoritāti» nāca kā auksta duša (atceroties turklāt, cik ātri, nežēlīgi un netaisnīgi Otrā pasaules kara beigās no Austrumprūsijas un Čehoslovākijas tika izdzīti vācu tautības iedzīvotāji, kuri tur nebūt nebija ieradušies aiz Hitlera tankiem, kā PSRS pilsoņi attiecīgi aiz sarkanarmijas padomju okupētajās Baltijas valstīs). Lietuva, kur padomju kolonistu procents bija daudz mazāks nekā Igaunijā un Latvijā, pieņēma nulles variantu pilsonībā, daudz nebēdājot par to, kādā situācijā atstāj Igauniju un Latviju, kuras nulles variantu nevarēja atļauties.
1993. gada pavasarī Diena ņirbēja vien no ziņām par Rietumu satraukumu par krievu "minoritātes" ciešanām Latvijā un mūsu Ārlietu ministrijas mēģinājumiem atspēkot uzbrukumus. Zviedrijā raksta par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, 1993. gada 2. aprīļa Dienā ziņoja Jānis Kulmanis. "Pēc kārtējās publikācijas Rietumu presē, šoreiz Zviedrijas avīzē
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!