Vēsture Dienā: Sniegs un suteneri

''Piekauj sniega tīrītājus'' – vēstīja Dzintras Āboliņas ziņa 1995. gada 1. februāra Dienā. ''Mēneša laikā piekauti trīs cilvēki, kas naktī tīrījuši Rīgas ielas, tāpēc Ceļu pārvaldes darbinieki atsakoties strādāt naktīs. Rīgas pilsētas transporta un sakaru pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Dzerkalis Dienai teica, ka uzbrucēji varētu būt tie automašīnu īpašnieki, kuri savas mašīnas novietojuši neatļautās vietās, un sniega tīrītāji esot tās apbēruši. Dzerkalis pavēstīja arī, ka automašīnu īpašnieki bieži esot neapmierināti, ka viņus lūdzot novietot savas automašīnas citur. Ceļu tīrāmo mašīnu aprīkošana ar rācijām, lai to vadītāji varētu operatīvi paziņot par uzbrukumiem, izmaksātu aptuveni Ls 10 000, bet tādas naudas pašvaldībai neesot. Tikmēr autovadītāji šķendējas par netīrītajām ielām, un, kā Dienai teica kāda sašutusi kundze, ''tos sniega tīrītājus arī vajag piekaut – uzbrauc uz ceļa un guļ''.''

Arī 3. februāra Dienā lielākās problēmas vismaz Rīgā bija nevis gaidāmās noguldītāju rindas pie, kā mēs tagad zinām, bankām, kuras sabruks pavasarī, bet divas citas. Pirmā – tas pats sniegs. ''Aptaujāti par svarīgāko šajā nedēļā, gandrīz visi Rīgas pašvaldību vadītāji kā galveno nosauca cīņu ar dabas stihiju – sniegu uz ielām,'' vēstīja Sarma Kočāne. 

Viņa arī plašā rakstā ''Ielu strādnieces'' tikumības policijā jūtas kā mājās atspoguļoja otru tālaika Rīgas stihiju, miesisko, sākdama ar sausu informāciju: Rīgā, kā apgalvo tikumības policijas darbinieki, ir vismaz 150 intīmklubu un vismaz 500 vietu, kurās var saņemt attiecīgus pakalpojumus. ''Visvairāk ir ''meiteņu'', kas vēlās vakara un nakts stundās dežurē uz ielu stūriem – katra savā vietā. Pašas viņas saka vienkārši un lietišķi – strādā. Arī tikumības policijā attieksme ir tikpat lietišķa. Sievietes, kuras reidu laikā tiek aizturētas un nogādātas policijā, turklāt atkārtoti, tātad – labi pazīstamas, šeit neviens nekaunina un nemēģina pāraudzināt. ''Viņas pret mums izturas tikpat iecietīgi kā mēs pret viņām,'' Dienai teica tikumības policijas priekšniece Ailona Dārzniece. ''Viņas jau mūs pazīst, kad ierauga mūsu mašīnu, nāk klāt un kāpj iekšā. Cita lieta, ja sieviete te nokļuvusi pirmo reizi. Tad parasti šādai vēlai pastaigai ir kāds pavisam nevainīgs iemesls. (..) Taču jau pēc nākamās tikšanās reizes lieta ir pilnīgi skaidra – katra šeit nokļuvusī tiek ņemta uzskaitē. Nekas ļauns jau prostitūtām nedraud – tiek sastādīti administratīvie protokoli, pēc tam jāsamaksā soda nauda – 50 santīmi. Jo nav jau likuma, kas paredzētu citu soda veidu!''

Tikumības policijas priekšnieces viedoklis bija skaidrs: ar likumiem vissenāko profesiju tik un tā neapkaros.

Svarīgāk būtu karot ar suteneriem – reketieriem.

''Tāds jēdziens kā ''suteners'' vispār nevienā likumu kodeksā nav sastopams. Ne velti kāda no policijas pārvaldē nogādātajām sievietēm griezās pie Dienas žurnālistiem ar jautājumu: kā tad īsti esot – vai suteneriem esot jāmaksā vai ne?! Tie kļūstot arvien nekaunīgāki – vēl nesen prasījuši piecus latus par nakti, bet nu iekasējot 25 latus nedēļā neatkarīgi no tā, cik dienu strādāts. Tikumības policijas vīri skaidro, ka saņemt ciet šādu suteneri, kurš pareizāk gan dēvējams par reketieri, nemaz nav tik vienkārši: ja viņu aizturēs brīdī, kad no meitenes tiek saņemta nauda, var ciest arī meitene, turklāt naudas saņemšana jau vēl nav pierādījums.''

Vēl viena problēma – nepilngadīgo prostitūcija. Ja jaunietei vai jaunietim nav 18 gadu, viņu sodīt ir gandrīz neiespējami. Izsauc vecākus – tie labākajā gadījumā savu lolojumu savāc, taču nosargāt tāpat nevar. Turklāt bieži vien mātes pārdodot savas meitas vai tēvi – dēlus. (..)

Dienai bija iespēja vērot arī tikumības policijas reidu. Jau pirmajā piegājienā tika atvestas divas draudzenes. Viena, Anita, raudājusi. Kad policists jautājis par raudāšanas iemeslu, teikdams, ka te jau viņai neviens pāri nedara, Anita paskaidrojusi: ''Ne jau par to! Stāvu jau no septiņiem vakarā, bet vēl neviena klienta. Bandītu mašīnas vien, bet tādās jau nevar kāpt iekšā! Taču suteneriem jāmaksā tik un tā.''''

Vidējā cena tolaik bija 15 latu par stundu, vēstīja Diena. Kas to lai zina, cik daudzām miesaskārības iecerēm tika pārvilkts krusts pāri pavasarī, kad tās izpaužas visspēcīgāk, sabrukušajā Bankā Baltija zaudētās naudas dēļ.