VVD inspektoru uzmanību piesaistījis tirdzniecībā pieejamo šīs lašu dzimtas sugas zivju izmērs, tādēļ radušās aizdomas par to izcelsmi. Proti, tirgotie taimiņi bijuši lielāki par tiem, kas tiek Latvijā audzēti atražošanai.
"Šo zivju tirgotāji apgalvoja, ka tās ir rūpnieciski audzētas lašu fermās. Taču, cik zināms, taimiņus Latvijā audzē nevis pārdošanai, bet gan atražošanai. Turklāt apšaubāmi izskatījās arī šo zivju izcelsmes dokumenti," skaidro Klagišs.
Lai noskaidrotu zivju izcelsmi, VVD ir sākusi pārbaudi, piesaistot arī Igaunijas un Somijas vides dienestus.
Kā ziņots, lai nodrošinātu lašu, taimiņu un foreļu nārsta aizsardzību, VVD pastiprinājis zvejas un makšķerēšanas kontroli.
Jebkādas makšķerēšanas lieguma termiņš lašu un taimiņu nārsta laikā visās lašupēs ir no 1.oktobra līdz 31.decembrim.
Zivju ieguve to nārsta migrāciju laikā nodara īpašu kaitējumu. Par to atbildību paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80.pants un Krimināllikuma 110.pants. Zaudējumu atlīdzība par vienu nelikumīgi iegūtu zivi var sasniegt 500 latus.