PV valde īsi pēc pusnakts informējusi SM par sarunu rezultātiem starp PV un Spānijas uzņēmumu CAF, kas vilcienus plānoja ražot arī sadarbībā ar "Rīgas vagonbūves rūpnīcu" (RVR).
SM pieprasījusi PV valdes detalizētu rakstisku skaidrojumu par sarunu gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī iespējamiem tiesiskajiem riskiem.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis uzdevis sagatavot priekšlikumus par turpmāko rīcību esošajā aktivitātē piešķirto ES fondu apguvē iesniegšanai tuvākajā Ministru kabineta sēdē.
Kā ziņots, PV preses sekretāre Jana Priedniece apstiprināja, ka īsi pēc pusnakts noslēgušās PV un CAF sarunas par jauno vilcienu iepirkuma līguma grozījumiem, taču sarunu rezultāts netika atklāts. Tas tiks darīts šodien preses konferencē, kas notiks plkst.11 viesnīcā "Tallink", konferenču zālē "Terra 1". Tajā piedalīsies PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis un valdes locekļi - Aigars Štokenbergs (V), Silvija Dreimane un Anrijs Brencāns.
Līguma grozījumi bija nepieciešami, jo Eiropas Komisija iepriekš brīdināja Latviju, ka, turpinot īstenot PV un CAF parakstīto jauno pasažieru vilcienu piegādes līgumu, valstij var pašai nākties maksāt 100 miljonus latu, kuri iepirkumā paredzēti kā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
Ārvalstu investoru padomes vadītājs Ģirts Greiškalns šorīt Latvijas Radio atzina, ka septembrī ticies ar CAF un RVR pārstāvjiem, kas atzinuši, ka viņiem nav skaidrs, kādi soļi jāper, lai jau aprīlī parakstīto līgumu par vilcienu piegādi sāktu īstenot.
Greiškalns norādīja uz illstošo neskaidrību par to, kurš šajā iepirkumā ir gala lēmuma pieņēmējs - PV, kas rīko konkursu, SM, kas pārrauga PV, vai arī Ministru kabinets, kas deva pilnvarojumu slēgt līgumu.
Viņš uzskata, ka no šī neveiksmīgā gadījuma būtu jāmācās, lai turpmāk šādas ilgtermiņa neskaidrības iepirkumos neatkārtotos.
Ārvalstu investoru pārstāvis atzina, ka cīņa par lieliem pasūtījumiem ir salīdzinoši asa un katrs izmanto sev pieejamos resursus, iesaistot nozaru asociācijas un arī politisko resursu. Viņš piekrita, ka arī vilcienu iepirkumā rodas iespaids par politiķu iesaisti, un tas varētu būt bremzējis, nevis paātrinājis procedūru.
Kā ziņots, 26.septembrī PV nodeva Spānijas uzņēmumam vēstuli, kurā precīzi formulēja piecus vilcienu iepirkuma līguma grozījumu punktus. PV valdes loceklis Štokenbergs iepriekš norādīja, ka ir "zemi riski" Latvijai tikt iesaistītai tiesvedības procesos, ja atbildi CAF nesniedz līdz 2.oktobrim, jo līgumā, kas parakstīts šogad 2.aprīlī, ir vienošanās par riskiem. Viņš piekrita "Nozare.lv" apgalvojumam, ka, līguma termiņam beidzoties, faktiski beidzas arī saistības.
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēris, ka nevar pieļaut risku, ka PV un CAF noslēdz tādu līgumu, kura dēļ tiks veikta finanšu korekcija un Latvija daļēji vai pilnībā nesaņems Kohēzijas fonda līdzekļus. Premjers atgādināja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm jau iepriekšējā līguma variantā, kurš tika piedāvāts CAF, bija novirzes no iepirkuma objekta prasībām. Ja šī situācija netiks mainīta, tad tiks piemērota finanšu korekcija un Latvija daļēji vai pilnībā nesaņems ES Kohēzijas fonda līdzekļus.