Vistiešākais Latvijas drošības jautājums

Šonedēļ parādījās kārtējā ziņa, ka valsts a/s Latvijas pasts (LP) turpina savas struktūras reorganizāciju, kas īstenībā nozīmē skarbāku realitāti – pasta nodaļu skaita samazināšanu. Jaunākās ziņas – līdz gada beigām uzņēmums visā valstī nerentabilitātes dēļ slēgšot vēl 105 pasta nodaļas. Divpadsmit no tām fiziski beigs pastāvēt uz visiem laikiem, ziņoja sabiedriskais medijs. Lielā mērā pasta nodaļas slēdz reģionos. Paskatīsimies no cilvēciskā, sociālā aspekta, kā šis viss izskatās, īpaši attieksmē pret reģionu iedzīvotājiem?

Pirmkārt – ir pilnīgi ačgārni, ka valsts, Satiksmes ministrija kā [LP] kapitāldaļu turētājs, faktiski liek pastam pelnīt – tas ir acīmredzami: kapitāldaļu turētājs dod uzdevumu, un pasts iet uz maksimālu peļņu. Tam tā nevajadzētu būt. Te ir vēl viens būtisks faktors, ka faktiski LP, man šķiet, tomēr apzināti ir gājis uz to, lai beigu beigās šīs nodaļas kļūtu nerentablas. Paskaidrošu loģiku – kad tiek noteikti jauni pakalpojumu tarifi, viņi [LP] pamato, ka izmaksas ir pieaugušas, un ceļ cenu – atcerēsimies, pirms kāda laika bija būtisks lēciens, kad uzreiz dubultoja vēstules vai pastkartes nosūtīšanas cenu no 50 centiem uz eiro. Tagad šī cena ir vēl krietni augstāka. Tas ir kā lejupejoša spirāle – līdz ko tu pacel cenu, tā tev samazinās klientu skaits, kā tev samazinās klientu skaits (nevis tādēļ, ka viņi ir nomiruši vai aizbraukuši no Latvijas), jo tā cena vairs nav adekvāta. Un nākamajā gadā tu saki – man atkal jāceļ cena, jo man ir mazāk klientu. Līdz ko paceļ cenu, tā vēl mazāk paliek klientu. Starp citu – pašvaldības bija viens no lielākajiem LP klientiem saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu izsūtīšanu četras reizes gadā. Kamēr tie bija centi [cena par sūtīšanu], faktiski visas pašvaldības izmantoja pasta pakalpojumus. Brīdī, kad tas dubultojās un kļuva par eiro, tā daudzas pašvaldības domāja alternatīvas – jo četri eiro gadā par četrām vēstulēm par, piemēram, [NĪN paziņojumiem] 20 tūkstošiem īpašumu, parēķiniet, kas tā ir par naudu. Un ir daudzi privātie, kas gatavi piedāvāt lētāk, līdz ko tev ir [sūtījumu] apjoms. Un atkal – LP samazinājās ienākumi, atkal viņi var teikt – re, man tur nerentējas uzturēt [nodaļas]. Mēs zinām, ka ir ļoti daudzi privātie paku piegādāšanas uzņēmumi un tie par lētāku cenu piegādā to paku tantei laukos, bet LP cena ir tāda, ka tante tā pakalpojumus neizvēlas. Līdz ar to atkal var teikt – redz, man jau te nav jēgas... Bet faktiski tas ir [LP] cenu politikas rezultāts, nemaz nerunājot par pensiju piegādēm.