Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

VMD nosaka lūšu medību sākumu no 1.janvāra

Valsts meža dienests (VMD) noteicis, ka lūšu medību termiņš 2021./2022.gada medību sezonā sāksies no nākamā gada 1.janvāra, aģentūru LETA informēja dienestā.

Saskaņā ar Medību noteikumiem lūšu medības ik gadu sākas 1.decembrī, taču šajā medību sezonā VMD to sākumu pārcēlis līdz nākamā gada 1.janvārim. Lēmums pieņemts pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ierosinātajām pārmaiņām tiesiskajā vidē, kas būtiski mainītu lūšu kā medījamās sugas statusu.

Vienlaikus VMD skaidro, ka Latvijā lūšu populācijai ir nodrošināti apstākļi, kas labvēlīgi ietekmē šo sugu un veicina optimālu lūšu izplatību un īpatņu skaitu populācijās. To pierāda lūšu populācijas dinamikas dati, kas rāda, ka lūsis ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa, sugas dabiskais izplatības areāls nesamazinās, bet dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu lūšu indivīdu skaitu populācijās.

Kā norāda dienesta pārstāvji, ar šiem datiem var iepazīties Eirāzijas lūša sugas aizsardzības plānā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieku pētījumā "Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē" un VMD lūšu populācijas stāvokļa novērtējumā.

"Lūšu populācijas aizsardzības statuss Latvijā ir atzīstams par labvēlīgu, bet populācijas stāvoklis ir stabils ar nelielu pieauguma tendenci," komentēja VMD.

Tomēr, saskaņā ar VARAM rosinātajām izmaiņām normatīvajos aktos, VMD lēmis šajā medību sezonā lūšu medību termiņu noteikt no 2022.gada 1.janvāra un līdz šī gada 27.decembrim pieņemt lēmumu par tālāko rīcību lūšu populācijas labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanā.

VMD aicinās uz sarunu VARAM, Zemkopības ministriju un Dabas aizsardzības pārvaldi, lai lemtu par tālākajām kopīgajām darbībām. Dienestā norāda, ka ministrijām nepieciešams vienoties par to, kā turpmāk noritēs šīs sugas apsaimniekošana.

"Sagaidāms, ka lūšu medībām būs ievērojami stingrāki nosacījumi, kas tiks pieņemti sarunās ar atbildīgajām ministrijām," prognozē dienestā.

Jau ziņots, ka maijā Saeima pēc ilgām debatēm nolēma iniciatīvu par lūšu medību aizliegšanu nodot tālākai skatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) teica, ka bijis viens no iniciatīvas parakstītājiem, paužot viedokli, ka lūsis ir viens no skaistākajiem un graciozākajiem meža dzīvniekiem, kura populācija samazinoties. Tomēr viņš esot ieklausījies ekspertos, kuri uzsver, ka lūsis ir plēsējs un var kaitēt citām zvēru sugām. Deputāts uzsvēra, ka nevēlas, lai lūšu populācija samazinātos, taču ir svarīgi, lai lūši nenodarītu būtiskus postījumus citiem meža zvēriem un zvēru audzētavām, tāpēc esot jāatrod "zelta vidusceļš".

Deputāts Ivars Puga atbalstīja iepriekš izteiktu ideju ķert lūšus un tos pārdot uz ārzemēm, kur lūšu populācija strauji krīt, nevis tos vienkārši izšaut.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Anita Muižniece uzsvēra, ka lūši ir jāmedī, jo tie ir plēsēji, kuri pārtiek no mazajiem dzīvniekiem, kā arī ir svaigēdāji. Tas nozīmē, ka jau mirušus dzīvniekus viņi uzturā nelietojot. Viņasprāt, lūšu medību aizliegums novestu pie tā, ka kristos to dzīvnieku populācija, kurus lūši ēd.

Kā ziņots, lēmuma pieņemšana par iniciatīvas tālāko skatīšanu nesekmējas jau ilgāku laiku. Sākotnēji tā tika pārcelta uz citu sēdi, jo pret lēmumprojekta skatīšanu iebilda deputāts Andris Kazinovskis.

Kazinovskis toreiz teica, ka šis iesniegums ir saistīts ar emocijām, vienlaikus uzsverot, ka lūšiem Latvijā pašlaik ir jebkad labākais populācijas stāvoklis. Viņaprāt, lūšu medības nodrošina stabilu sugas populāciju, un mednieki veicina lūšu monitoringu, kā arī sagādā datus lūšu izpētei.

Arī nākamajā sēdē, kurā sākās debates par šo jautājumu, Kazinovskis aicināja noraidīt šo iniciatīvu, sakot, ka tā nav taisnība, ka Latvijā lūšu būtu maz. Debatēs viņš arī teica, ka lūsis ir "ideāla citu nogalināšanas mašīna", pieminot, ka lūši var apdraudēt arī cilvēkus. Tāpat, viņaprāt, jaunieši šīs prasmes varētu pielietot "dzimtenes aizsardzībai no kāda agresora, kas iekāros Latviju".

Tāpat ziņots, ka iniciatīvas pārstāvis Jānis Vinters pauda viedokli, ka lūšu medībām neesot neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pamatojuma. Viņaprāt, VMD nepareizi skaita esošos dzīvniekus, kā rezultātā tiek atļauts nomedīt līdz pat 40% no sugas īpatņu skaita.

Vinters aplēsis, ka 2019.gadā Latvijā tika nogalināti 34% no visiem Eiropā nomedītajiem lūšiem, kamēr no visiem Eiropas lūšiem Latvijā to esot mazāk par 10%. Tāpat iniciatīvas autors minēja, ka Latvijā tiek atļauts medīt lūšu mātes un lūšu kaķēnus, kas esot stingri aizliegts pēc Eiropas Savienības direktīvām.

Tikmēr biedrības Latvijas mednieku savienība priekšsēdētājs Jānis Baumanis toreiz teica, ka iniciatīvas iesniedzēji apšauba VMD rīcībā esošos datus, par kuriem esot publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. "Dati tiek apšaubīti, pretī neko neliekot. Tikai pasakot, ka dati ir falsificēti, jo tie nav izdevīgi datu iesniedzējiem," pauda Baumanis.

Viņš teica, ka medības līdz šim nav bijis serviss, kur mednieki medī tikai balstoties uz to, ka ļauts medīt tos dzīvniekus, kuri traucē. Tad medības būtu pielīdzināmas kaitēkļu apkarošanai, par ko medniekiem būtu jāsaņem samaksa, uzskata Baumanis.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas