Saskaņā ar VVD rīcībā esošo informāciju, pirmdien Lietuvā no uzņēmuma Orlen Lietuva piederošā Būtiņģes termināla Baltijas jūrā noplūdusi viena līdz divas tonnas jēlnaftas. Tas noticis, atvienojoties termināļa cauruļvadam, pa kuru tikusi sūknēta nafta. Noplūdušās naftas plankums jūrā ir aptuveni 3,7 kilometrus garš un 100 metrus plats, un tas vēja un straumju ietekmē no Lietuvas ir nokļuvis Latvijas ūdeņos un virzās paralēli piekrastei septiņu kilometru attālumā no krasta.
Kā stāstīja Kļaveniece, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta veiktā naftas plankuma dreifa modelēšanas prognoze liecina, ka, ņemot vērā laika apstākļus, vēja un straumju virzienu, tuvākajās piecās diennaktīs naftas piesārņojums virzīsies gar Latvijas piekrasti apmēram līdz Ziemupei un tiks ienests tālāk jūrā. Pašlaik esot grūti noteikt, vai un kāds daudzums no noplūdušās naftas nokļūs Latvijas piekrastē.
VVD sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu strādā, lai noteiktu Latvijas teritorijā nonākušā naftas piesārņojuma apjomu. Pēc faktu noskaidrošanas VVD gatavos prasību piesārņotājam par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Latvijas Jūras spēki mēģinās sākt vākt no Būtiņģes naftas termināla Baltijas jūrā noplūdušo naftu, lai arī Valsts vides dienests ir pieļāvis, ka tas varētu būt neiespējami pārāk lielo viļņu dēļ.
Kā aģentūru LETA informēja Jūras spēku sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Veita, Jūras spēku Krasta apsardzes dienests šodien saņēma informāciju no Lietuvas, ka Būtiņģes naftas terminālī notikusi naftas noplūde un naftas produkti virzās uz Latvijas ūdeņiem.
Jūras spēki norīkoja patruļkuģi Jelgava doties uz Latvijas un Lietuvas jūras robežu, lai novērotu situāciju saistībā ar naftas noplūdi Lietuvā. Ņemot vērā, ka naftas piesārņojums jau sasniedzis Latvijas teritoriālos ūdeņus, Krasta apsardze ir norīkojusi kuģi Astra un Jūras incidentu novēršanas vienību doties uz notikuma vietu un otrdien no rīta sākt noplūdušās naftas savākšanas darbus.
Šobrīd Jūras spēki kopā ar Valsts vides dienestu strādā, lai noteiktu no Būtiņģes termināļa Baltijas jūrā Latvijas ūdeņos nonākušā naftas piesārņojuma apjomu.
Viens no Jūras spēku uzdevumiem ir nodrošināt ekoloģisko uzraudzību un likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, tajā skaitā novērst naftas produktu piesārņojumu, atzīmēja Veita. Jūras spēki regulāri piedalās mācībās, kuru mērķis ir uzturēt un pilnveidot gatavību reaģēt uz vides piesārņojumu incidentiem jūrā un ostu akvatorijās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) Twitter pavēstīja, ka VVD sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestu strādā, lai noteiktu no Būtiņģes termināļa Baltijas jūrā Latvijas teritorijā nonākušā naftas piesārņojuma apjomu.
Arī ministrs norādīja, ka pēc faktu noskaidrošanas tiks gatavota prasība piesārņotājam par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Tikmēr Latvijas Zaļā partija (LZP) izplatīja paziņojumu, kurā pārmeta Plešam vilcināšanos reaģēt uz Būtiņģes termināla naftas noplūdi. Kā aģentūru LETA informēja LZP pārstāve Līga Bulmeistere, partijas ieskatā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās pakļautībā esošajām institūcijām bija ātrāk jāreaģē un jāinformē sabiedrība par šādu pārrobežu vides piesārņojuma gadījumu.
Pēc LZP vārdiem, Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir "bumba ar laika degli", tādēļ naftas noplūde no tā esot likumsakarīga. Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība samazinās ik gadu, un tam iemesls ir jūras būtiskais piesārņojums, tādēļ šādas nekontrolētas naftas noplūdes no Būtiņģes termināla var kļūt liktenīgas novārdzinātajai Baltijas jūras ekosistēmai, brīdina Zaļās partijas pārstāvji.
"Viens no vides aizsardzības pamatprincipiem ir "piesārņotājs maksā", tādēļ ceram uz VARAM politiskās vadības iesaisti, lai tā sekotu līdzi ne tikai naftas produktu savākšanai jūrā, bet arī kompensējošo pasākumu iedarbināšanai nepieciešamības gadījumā," uzsvērts LZP paziņojumā, "nedrīkst pieļaut, ka par pārrobežu piesārņojuma seku likvidēšanu, kur ekoloģisko avāriju izraisījusi citas valsts puse, maksātu Latvijas nodokļu maksātāji."
Kļaveniece atgādināja, ka šis ir trešais gadījums, kopš Būtiņģes naftas termināla darbības sākuma 1999.gada rudenī, kad noplūdusī nafta ir nonākusi Latvijas teritorijā.
Būtiņģes naftas termināla peldošā platforma atrodas 1,3 kilometrus no Lietuvas-Latvijas robežas un 7,3 kilometrus no krasta.
LETA jau ziņoja, ka Lietuvā no kompānijai "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes termināļa pirmdien Baltijas jūrā noplūdusi nafta, kas virzās uz Latvijas teritoriālo ūdeņu pusi, paziņojušas Lietuvas amatpersonas.
papildināta visa ziņa