Tikšanās laikā, kas notika pēc NA iniciatīvas, runāts arī par sarežģīto situāciju valdībā, kas pašlaik ir bez kultūras ministra, un savstarpējām valdībā ietilpstošo politisko spēku "laipnībām". Tomēr ZZS iespējama iesaiste valdības veidošanā pašlaik "nav dienas kārtības jautājums", klāstīja Brigmanis. Arī NA pārstāvis Raivis Dzintars uzsvēra, ka "šī nebija saruna par koalīcijām vai vēlēšanām", tomēr atzina, ka bez NA ieceres par latvisko politisko spēku vēlamo sadarbību, gatavojoties Saeimas vēlēšanām nākamgad, šī tikšanās droši vien nebūtu notikusi.
NA interesējis ZZS deputātu viedoklis par topošo Satversmes preambulu jeb kodolu, kurā paredzēts izvērstāk nostiprināt Latvijas valsts pamatus. Tās pieņemšanai būs vajadzīgs Saeimas divu trešdaļu deputātu atbalsts, tāpēc bez ZZS balsīm tas nebūs iespējams. "Esmu piesardzīgi optimistisks, bet par šo jautājumu mums vēl jādiskutē," par sarunu teica Dzintars.
Abu frakciju pārstāvji runājuši arī par sadarbības iespējām citos jautājumos, piemēram, par ZZS kā visplašāk novados pārstāvētajam politiskajam spēkam interesējošo atbalstu pašvaldībām, sacīja Brigmanis. Šis jautājums šonedēļ izgaismojās arī Ministru kabineta sēžu zālē, kur valdība un Latvijas Pašvaldību savienība nespēja panākt vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdali nākamajā gadā.
Dzintars arī uzsvēra, ka par labāko koalīciju pēc 12.Saeimas vēlēšanām uzskata "latvisko koalīciju"- pašreizējās valdības partijas kopā ar ZZS, tāpēc cer nepieļaut, ka ZZS būtu tas politskais spēks, kas ievedīs Saskaņas centru valdībā, klāstīja politiķis.
Jau vēstīts, ka NA turpinās uzstāt, ka Latvijā jāpārtrauc piešķirt uzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Līdz ar to ar šo jautājumu koalīcijā paredzamas asas politiskas diskusijas.
NA un ZZS abām ir identisks deputātu skaits Saeimā - 13. NA pašreizējā valdībā līdz ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisiju ir tikai viens ministra portfelis. Savukārt ZZS kopš 11.Saeimas vēlēšanām nonāca Saeimas opozīcijā.