Starp šiem dokumentiem ir diplomātiskās telegrammas, izlūkdienestu ziņojumi un Kongresa korespondence. Pēc Asanža teiktā, dokumenti, kurus plānots nodot atklātībai, apliecina ASV ietekmes "plašo mērogu" pasaulē.
Šī nav pirmā reize, kad WikiLeaks publisko slepenus ASV dokumentus. 2010.gadā WikiLeaks pārsteidza pasauli, publiskojot simtiem tūkstošus slepenu ASV dokumentu par karu Irākā un Afganistānā, kā arī lielu daudzumus diplomātisko vēstuļu, kas apkaunoja daudzas valdības visā pasaulē.
Dokumenti, kurus plānots publiskot pirmdien, datēti ar laika posmu no 1973. līdz 1976.gada nogalei. Tie nav iegūti slepenā ceļā, un ir pieejami ASV nacionālajos arhīvos.
Jāatgādina, ka Asanžs ir patvēries Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kas vēlas viņu nopratināt saistībā ar apsūdzībām izvarošanā un seksuāla rakstura uzbrukumā, ko Asanžam izvirzījušas divas stokholmietes.
Lielbritānija, kas piekritusi WikiLeaks dibinātāju izdot Stokholmai, atteikusies ļaut Asanžam pamest valsti, un tāpēc viņš šobrīd nevar iziet no Ekvadoras vēstniecības. Ekvadora piešķīrusi Asanžam diplomātisko patvērumu.
Asanžs noliedz apsūdzības izvarošanā, apgalvojot, ka seksuālās attiecības ar abām sievietēm notikušas pēc abpusējas piekrišanas. Asanžs uzstāj, ka apsūdzības pret viņu ir politiski motivētas un ka ASV vēlas panākt viņa tiesāšanu par valsts noslēpumu izpaušanu.