Eksperti pieļauj, ka līdz gada beigām vai 2013.gada sākumā varētu notikt Irānas un sešu lielvaru sarunas, kas būtu pirmās kopš jūnija, un, iespējams, pat Irānas un Savienoto Valstu divpusēja tikšanās. "Ir diezgan skaidrs, ka Savienotās Valstis un tās Eiropas sabiedrotie gatavojas vēlreiz izmēģināt diplomātiju," aģentūrai AFP norādīja Londonas Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta eksperts Marks Ficpatriks. "Bet jautājums ir, kas tiks likts uz galda? Irāna nepiekāpsies, kamēr nepanāks sava veida sankciju atvieglošanu," viņš piebilda.
Pēdējo tā dēvētās P5+1 grupas - ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu un Vācijas - priekšlikumu Irānai maijā augsta līmeņa sarunās Bagdādē izteica Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone. Irāna tika aicināta pārtraukt urāna bagātināšanu līdz 20%, izvest no valsts esošos šāda urāna krājumus un slēgt urāna bagātināšanas rūpnīcu Kumā. Irāna, kura uzstāj, ka tās kodolprogramma domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem, šo ierosinājumu noraidīja, uzstājot, lai tiktu atzītas tās tiesības uz urāna bagātināšanu.
Kopš P5+1 grupas tikšanās Maskavā jūnijā, sarunu process, kā arī paralēlās sarunas starp Irānu un ANO Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA) Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu dēļ ir apsīkušas. "Pēdējos sešus mēnešus administrācija ieņēmusi izteiktu aizsardzības pozīciju," norādīja organizācijas "Carnegie Endowment for International Peace" pārstāvis Marks Hibss. "Arī Irānai bija grūti, jo viņi nevēlējās runāt ar kādu, kas novembrī vairs var nebūt amatā," atzīmēja Hibss.
Mančestras universitātes lektors Siavušs Randžibars Demi uzskata, ka Irāna sūta "dūmu signālus", ka tā vēlas runāt, jo tai piemērotās sankcijas padarījušas to vieglāk ievainojamu. Taču citi analītiķi par to nav tik droši. Randžibars Demi uzskata, ka Irānai nav citu reālu iespēju, kā meklēt saprašanos ar Rietumiem, tomēr Irāna nevēlies zaudēt savu stāju, tāpēc P5+1 grupai nāksies mīkstināt savas prasības. Tas nozīmētu sankciju mīkstināšanu, ko ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, sevišķi Obamam.
Irānā dzimušais Trita Parsi, kurš uzrakstījis grāmatu par Obamas diplomātiju pirmā prezidentūras termiņa sākumā, norādīja, ka prezidentam ir ierobežotas iespējas mīkstināt sankcijas. Atcelt tās var tikai Kongress, kas to nedarīs, vismaz tuvākajā laikā noteikti ne. Jebkurā gadījumā situācija ir sarežģīta, jo P5+1 grupa uzstās uz "uzticības veicināšanas pasākumiem" no Irānas puses, pirms apsolīt jebkādas atlaides sankciju politikā. "Ir pamats zināmam optimismam, bet tas ir piesardzīgs optimisms, jo (..) atkarīgs no tā, vai Irāna spēlēs. Ja viņi to nedarīs, visas derības atceļas," norādīja Parsi.
Viņš uzskata, ka Obamas "unikālā izdevība (..) panākt diplomātisku progresu" izsīks marta vidū, kad Irānā sāksies priekšvēlēšanu kampaņas jūnijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. "Pēc tam Irāna ieslīgs savā vēlēšanu sezonā un paralīzē, kas nāks ar to. Tā var būt viņa pēdējā labākā iespēja atrisināt ASV-Irānas konfliktu miermīlīgi," atzīmēja Parsi. Viņš norādīja, ka būtisks ir arī laiks, jo ik dienas Irāna bagātina arvien vairāk un vairāk urāna un paplašina savus kodolobjektus, kā tas atzīmēts IAEA ceturkšņa ziņojumos.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ANO Ģenerālajā asamblejā septembrī paziņoja, ka ap nākamo vasaru Irānai būs pietiekami daudz līdz 20% bagātināta urāna, lai uzsāktu pēdējo posmu, proti, atomieroča būvniecību. Izraēla iespējamo Irānas kodolbruņojumu uzskata par apdraudējumu savai pastāvēšanai un pieļauj militāra uzbrukuma iespēju Irānas kodolobjektiem.