Tikmēr, neskatoties uz Taliban kaujinieku uzbrukumu skaita pieaugumu, Afganistānas prezidents Ašrafs Gani paudis piesardzīgu optimismu par miera ieviešanu konfliktu plosītajā valstī.
Izredzes mieram
Pērnā gada pavasarī ASV, kuras karavīri valstī ir izvietoti kopš 2001. gada, parakstīja vienošanos ar Taliban līderiem par amerikāņu spēku atsaukšanu apmaiņā pret solījumu, ka organizācija iesaistīsies miera sarunās ar Afganistānas valdību. Tolaik gan eksperti vienošanos kritizēja, jo tā tika noslēgta faktiski nekonsultējoties ar afgāņu valdību un tajā nebija iestrādāti mehānismi, kas liktu Taliban to pildīt, kad starptautiskie spēki pamestu valsti.
Šīs bažas ir arī Dž. Baidena administrācijai, un tādēļ, kā vēsta CNN, Baltais nams ir sācis pārvērtēt vienošanos un aizkavējis plānoto karavīru izvešanu. "Ir vajadzīgs lielāks progress afgāņu vadītajās sarunās," paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vēl nav izlemts, vai teju desmit tūkstošu lielais karavīru kontingents tiks atsaukts. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka ir gatava saglabāt Vācijas klātbūtni arī pēc ASV aiziešanas. PBS reportieri ziņo, ka miera sarunas starp valdību un talibiem ir iestrēgušas, bet vardarbīgo uzbrukumu skaits pieaudzis – pērn uzbrukumos nonāvēti vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Amerikāņu spēku pārstāvis ģenerālis Skots Millers ir sacījis, ka uzbrukumi ir pārsnieguši "vēsturiskās normas".
Tomēr Kabula uz nākotni raugās optimistiski. "Ir pavēries logs iespējai paātrināt miera procesu," sarunā ar BBC sacījis Afganistānas prezidents A. Gani, kurš paudis gandarījumu par Dž. Baidena administrācijas atjaunoto starptautisko vienotību valsts nākotnes nodrošināšanā.
Bažas par karu
Eksperti min, ka NATO un ASV nevar pamest Afganistānu, pirms situācija ir stabilizēta un ir izveidota "varas dalīšanas" valdība, tomēr, kā norādījis Stoltenbergs, tas palielina risku, ka atsāksies uzbrukumi starptautiskajiem spēkiem. Vienlaikus reģiona eksperti uzskata, ka Rietumu karaspēka ilgtermiņa klātbūtne valstī, visticamāk, trauslās miera sarunas izjauks pilnībā.
Taliban pārstāvji Katarā izdevumam Deutsche Welle norādījuši, ka pieturēšanās pie pērn noslēgtā līguma ir vienīgais "variants, kā atrisināt problēmas". Daži kā risinājumu min misijas pagarināšanu uz pusgadu, kuras laikā miera procesā jāiesaista lielvaras Krievija un Ķīna. Mediji vēsta, ka Taliban pārstāvji, demonstrējot diplomātisko ietekmi reģionā, viesojušies Krievijā, Pakistānā un Irānā.
Savukārt pašu afgāņu vidū, redzot, ka sarunas ir iestrēgušas strupceļā, ir pieaugušas bažas par konflikta pāraugšanu pilsoņkarā, kura laikā valsts sašķelsies demokrātiskās valdības un kaujinieku kontrolētajās daļās. Kā vēsta The Washinton Post, valstī pieaug spiediens sarīkot ārkārtas vēlēšanas, kurās tad kandidētu arī Taliban kandidāti. Arī prezidents, kurš tikai pērn februārī sāka pildīt amata pienākumus, paziņojis, ka miera vārdā ir gatavs sarīkot vēlēšanas pirms prezidentūras beigām.
"Ja mēs tagad aiziesim prom, mēs atstāsim aiz sevis haosu," izdevumam LA Times komentējis atvaļinātais amerikāņu ģenerālis Džozefs Danfords. Afgāņu prezidents gan sarunā ar BBC riskus noliedza, sakot, ka "valdība nav uz sabrukšanas robežas".