Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Asanžs pieprasa garantijas, ka netiks izdots ASV

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Normans Svarckopfs
N
Nozieguma faktu konstatee nevis juus, bet tiesa. Un nevis juus, bet tiesa piespriez sodus. Seit ir runa par apsaudi, kur zurnaalisti atradaas apsaudes joslaa tajaa pusee, kur bija pretinieks. Pie tam varbuut juus cauri masiinas korpusam redzat, kas ieksaa seezh, bet parastiem mirstiigajiem taadu speeju nav. Taapeec arii nekaads "apzinaats uzbrukuma civiliedziivotaajiem", pat ja iespiiteesieties un veel gadu atkaartosiet "kara noziegums", nav redzams. Taa ka nebuutu praatiigi vicinaat kriminaalkodeksu, ja tajaa neorienteejaties, taapat kaa nebuutu praatiigi izmisiigi mekleet kara noziegumu tur, kur taa nav. Portams, katrs ar savu dziivi dara ko grib un ja Asanzs izskalojis pats sev smadzenes un tic, ka amerikaanju karaviiri ir visi noziedznieki, tad ticeet demokraatijaa nav aizliegts. BET. 1. Sii ticiiba nav juridiski saistosa un taas fanaatikji nevar ne noteikt vainu, ne piespriest sodus. un 2. Nevajadzeeja liist svesaas datu baazees, tas ir, zagt un spiegot.
Džūlija Sniķere
D
Kellija lieta Vjetnamas kara noziegumos nebija vis tik vienkārša, jo no sākuma militāristi meloja uz vella paraušanu par šo "incidentu". Tikai tad, kad vairs nevarēja noslēpt melus, Kelliju notiesāja ar mūža ieslodzījumu, bet reāli iedeva 3 ar pus gadus mājas arestā (ja nemaldos). Piemēram, par Vjetnamas karu runājot, tieši daniels Elsbergs bija tas cilvēks, kurš kopēja "slepenos" dokumentus un atklāja tos cilvēkiem, lai visi uzzinātu par ASV militāristu meliem, kurus paši militāristi dēvēja par "oficiālajiem ziņojumiem". Tikai tad, kad šie meli nonāca presē, ASV valdība apmeta kažoku uz otru pusi, jo tika pieķeri melos. Tieši pateicoties tādiem cilvēkiem kā daniels Elsbergs, Bredlijs Menings, Džuljens Asanžs pie mums var pastāvēt demokrātija, jo viņi atklāj valsts amatpersonu un militāristu pretlikumīgās rīcības noziegumus un melus. Starpcitu, Latvijas likumdošana nosaka, ka valsts amatpersonu noziedzīgās darbības nav valsts noslēpums, tāpēc tā nevar būt konfidenciāla informācija, lai arī cik nepatīkamas būtu sekas, ja šī informācija nonāktu atklātībā.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
ASV nekur neskries, jo amerikaanji, atskjiriibaa no Kadafi reziima vai "Balkaanu miesniekiem", arii pasi var notieaat savas militaarpersonas (ja ir par ko). Haagas tribunaals, taapat kaa savaa laikaa Nirnberga, skatiija lietas, kuras izdariijusii puse pati neskatiija nekad. Vispar pirms tiesas notiek izmekleesana, bet izmekleesana var beigties arii ar sleedzienu, ka nav pamata virziit lietu uz tiesu. Taa aciimredzot arii ir noticis. "taisniibas ciiniitaajiem" pirms prasiit tiesu vajadzeetu palasiit likumus un ieguut par tiem prieksstatu kaut vai logjiski domaajosa vidusmeera cilveeka liimenii. Tiesiskaas valstiis nevienu netiesaa par to, ka vinsh nepatiik kaadam citam.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Redzietr, Dzuulij, tiesiskaas valstiis tiesaa nevis par to, ka kaads nepatiik Asanzam bet par likuma paarkaapumiem, JA TAADI IR. Ja nav, tad arii tiesas nav. Viens no vislabaak zinaamajiem gadiijumiem, kad ASV tiesaja savu militaarpersonu, ir leitnanta kellija lieta no Vejtnamas kara laikiem. Kellijs deva paveeli nogalinaat 30 civilos un par to tika tiesaats ASV tiesaa. Starp citu, tajaa pasaa gadaa komunisti vienaa Vjetnamas pilsetaa (Hue) nogalinaaja 3000 civilos meenesa laikaa, un neviens liekulis "taisniibas ciiniitaajs"ne tikai nav protesteejis, bet vispaar so faktu nezina.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Un jūs domājat, ka ASV pati kaut reizi ir grasījusies labprātīgi likt savas tiesas priekšā visus šos "incidentus", izvirzīt apsūdzības saviem militāristiem un tiesāt viņus? Vai varbūt ASV skries uz Hāgas tribunālu ar saviem slepenajiem dokumentiem un teiks: hei, mēs te šo to nelāgu pastrādājām, gribam, lai mūs tagad tiesā. Tieši otrādi - ASV centās šos materiālus noslēpt, lai tie nekad nenonāktu tiesā. Tāpēc jautājums - par kādu tiesu jūs runājat?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Starp citu, gan Latvijas Republikaa, gan Amerikas Savienotajaas Valstiis tiesu spriezh tiesa, nevis pasiecelti "taisniibs ciiniitaaji", kas principaa neredz faktus, nedzird argumentus, kam dziives pieredzes vietaa ir iekaltas tuksas fraazes un taas pasas tiek pielietotas selektiivi.
Normans Svarckopfs
N
Starp citu, gan Latvijas Republikaa, gan Amerikas Savienotajaas Valstiis tiesu spriezh tiesa, nevis pasiecelti "taisniibas ciiniitaaji", kuri pie katrs izdeviibas apvaino citus melosanaa, bet tikpat biezi pasi melo un principaa nedzird nevienu vinjiem neizdeviigu argumentu. Kaa noskaidrojaam, nekaada kara nozieguma atteelojuma nav (apstiprinaaja cilveeks, kursh so sizetu ir redzeejis) taapat kaa nav arii "slavinaasanas". Ir meeginaajums izskaidrot situaaciju cilveekam, kursh to principaa neveelas saprast, taapat kaa neveelas saprast reaalo dziivi, bet ir iekalis dazas tuksas fraazes un taas pasas pielieto selektiivi.
Normans Svarckopgfs
N
Taatad APZINAATI uzbrukumi. Un tagad jautaajums - kaa karaviiri vareeja redzeet cauri masiinai, kas sajaa masiinaa atrodas? Ja nekaa, tad nebija nekaada APZINAATA uzbrukuma civiliedziivotaajiem un taatad karaviiri nav paarkaapusi savas tiesiibas. Speciaali naivuljiem, neziniisiem, no realitaates aizbeegusajiem un antiamerikaaniskiem klaigaataajiem atgaadinu, ka visu armiju karaviiri karaa sauj, kas pats par sevi nav kara noziegums. Taatad jums nav taisniiba sajaa situaacijaa un melojat juus.
Normans Svarckopfs
N
Un kaadas "savas dariisanas" var buut brunjotiem cilveekiem kara laikaa?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Vispaar vinjiem pretii bija brunjots ienaidnieks, bet saut uz brunjotu ienaidnieku kara laikaa nav aizliegts. Karsh nav duelis, kur jums obligaati jaasagaida tiesi taa pretinieka saaviens, ko juus paslaik noveerojat, lai sautu pretii. Karaa arii pretinieks juus nebriidina pirms uguns atklaasanas. Ja kaads domaa, ka karaa sauj "patikas deelj" tad vinjam nav nekaada prieksstata par karu, pat ne 80. gadu kinofilmu liimenii. Karaa sauj lai izdziivotu. Ja juus nesausiet, vinsh nosaus juus un juusu biedrus. Bet katram no siem biedriem ir teevs, maate, sieva vai liigava, beerni, draugi... Izskataas gan, ka antiamerikaaniskie naida propagandisti tos neuzskata par cilveekiem!
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Vai tad apšaude, ko uzsāka ASV militāristi no Apache helihoptera, nebija apzināta? Vai tad viņi rīkojās neapzināti un nesaprata, ko dara? Ne jau tikai bērni ir civiliedzīvotāji. Nekas neliecināja, ka uz zemes esošie cilvēki gatavotos bruņotam konfliktam vai būtu to uzsākuši. Cilvēki uz zemes pat nepievērsa uzmanību helihopteriem, bet gan mierīgi devās pāri laukumam savās darīšanās. Karā nevar šaut visus pēc kārtas pēc sirds patikas.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Starpcitu, Latvijas Krimināllikums nosaka, ka par kara noziegumu publisku slavināšanu, publisku noliegšanu vai attaisnošanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu. Tāpēc nebūtu prātīgi slavēt ASV militāristu rīcību, jebkādā veidā viņus attaisnojot vai pat noliedzot ASV paveiktos kara noziegumus.
Džūlija Sniķere
D
Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti nosaka, ka kara noziegumi ir ... apzināti uzsākti uzbrukumi, zinot, ka šādi uzbrukumi izraisīs nejaušus dzīvības zaudējumus vai ievainojumus civiliedzīvotājiem ... kas būtu nepārprotami pārmērīgi attiecībā uz konkrētu un tiešu sagaidāmo vispārēju militāro ieguvumu. Šis likuma pants vistiešākajā veidā attiecas uz videomateriālu, ko WikiLeaks nodēvējis par "Collateral Murder". Tajā dienā un tajā vietā Irākā, kur ASV militāristi uzsāka apšaudi no Apache helikoptera, notika kara noziegums.
to Normans Svarckopfs
t
beigsi vienreiz?jau saac apnikt.
to padomju cenzors
t
Latvijas Republikaa ir vaarda briiviiba un nevis tev vienam, bet vsiem. Starp citu, jaukties svesaas sarunaas ir nepieklaajiigi. P.S. Ms Snikere ir reti pieklaajiigs oponents, kaadus te negadaas biezi satikt, un aakjiigs arii, taa uzreiz maisaa neiebaaziisi. pamaacies kaa rakstiit.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Pirmaa paziime, ka pretinieks uzsaacis apsaudi, meedz buut asas saapes un kritiens, bet dazos gadiijumos uzreiz staavat vaartu prieksaa un sveetais Peeteris, grabinaadams atsleegas, meklee iisto. Taapeec jau karaviiru identifikaacijai tiek lietoti iipasi apgjeerbi (militaaraas formas). Starp citu, teroristi taas nelieto nekad. Bet "taisniibas ciiniitaaji" par so kara noziegumu, kursh ir atziits par noziegumu IV Haagas konvencijaa, liekuligi klusee. Teroristiem ir izdeviigi sajaukties ar civilajiem un sleepties vinju viduu, jo tad agri vai veelu ies bojaa civilie un varees palaist raudu dziesmu "Iet bojaa muusu civilie". Uz siis dziesmas fona teroristi nogalina civilos desmitiem un simtiem, apzinaati, ieprieksh zinot, ka bumbas spraadzienaa cietiis civilie. Bet "taisniibas ciiniitaaji" liekuliigi klusee.
Normans Svarckopfs
N
IESPEEJAMOS noziegumus, kur aizdomaas tureetais var arii izraadiities nevainiigs, skata vispirms izmekleesana un tad tiesa, nevis interneta vietnju tureetaaji. Ja karaviiri tika attaisnoti, vinjiem ir lieliska iespeeja uzlabot materiaalo staavokli, pietiesaajot no Asanza attieciigu summu. Taa kaa sis materiaals laikam nav vieniigais, nabaga puisis paardos peedeejo zekju paari, lai samaksaatu visiem.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Video atklaaj apsaudi, kuras seku verteesana no juridiskaa viedoklja ir tiesas, nevis interneta vietnju tureetaaju kompetencee. ASV ir demokraatija, kur arii apsuudzeetajam ir tiesiibas un nevienu nevar atziit par vainiigu, kameer nav sprieduma. Arii izmekleetaajam ir savi amata nosleepumi. Nozodziet izmekleetaajam lietu un saaciet vazaat pa presi, un orgaani saaks intereseeties ljoti driiz. Un ja tiesa izspriestu, ka borta streelnieks ir riikojies peec situaacijas un nav vainiigs (njemot veeraa, ka karaviiram nekad nav pilnas informaacijas par notiekoso, bet grupa no gaisa izskatiijaas peec Stingera apkalpes utete) un vinsh tiktu attaisnots un pieprasiitu no APMELOTAAJIEM ar Asanzu prieksgalaa kaartiigu kompensaaciju?
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Video "Collateral Murder" neatklāj kara noslēpumu, - tas atklāj kara noziegumu. Saprotams, ka noziedznieks vēlas savu noziegumu noslēpt. Ir ļoti liela atšķirība starp noslēpumu un noziegumu.
  • 1
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Tas ka materiaals ir pieejams IZMEKLEETAAJIEM nenoziimee ka kaads var so materiaalu izlikt publiskai apskatiisanai. Izmekleetaajiem arii ir savi nosleepumi, kuru paarkaapsana ir sodaama peec likuma? Pazinjot "mees neko nezinaam" vai "nav komentaaru" ir standartatbilde, ko var sagaidiit no izmekleesanas iestaadeem. Kad buus spriedums, tad arii naaciet, bet pagaidaam rakstiet par citaam lietaam. Liidz izmekleesanas beigaam vareeja nebuut komentaaru.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Pirmkārt, ASV veica izmeklēšanu. Nogalinātie un ievainotie bija zināmi. Slepkavības diena un laiks arī bija zināms. No visiem ASV militāristu heikopteriem notiek filmēšana. Videomateriāls bija pieejams izmeklētājiem. Kāpēc ASV militāristi meloja?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Varbuut nebija saistiijusi so notikumu ar so video. Iedomaajieties, ka juus komandeejat veselu rajonu. Presee pazinjo - nosauti divi reportieri. Juusu pirmaa reakcija, dabistiski, bus - nevaram komenteet. Un tikai tad, kad izmekleesana apstiprinaas... Starp citu, apsuudzeetajam arii ir tiesiibas un ja kaads tiks nepamatoti apsuudzeets un tad attaisnots, kursh vinjam maksaas kompensaaciju? Asanzs vai Aleksandrs Sergejevics Puskins no savas kabatas?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Varbuut nebija pabeigusi izmekleesanu, varbuut nebija paarliecinaati. Varbuut riikojaas kaa visi preses paarstaavji. Juus esat redzeejusi vienu preses paarstaavi miera laikaa, savaa valstii, kursh jums uz pirmo pieprasiijumu atklaas visu savas firmas netiiro velju?
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Atkārtoju: Jau jau ASV rīkojās likumīgi kara apstākļos, tad kāpēc meloja savā ziņojumā par to, ka nezina, kā tikuši nogalināti Reuters ziņu reportieri un smagi ievainoti divi bērni?
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Video "Collateral video" ir viens no svarīgākajiem materiāliem, kas tika publicēts WikiLeaks vietnē. Ikvienam patiešām būtu jānoskatās šis video; tas ir pieejams internetā. Šajā video redzam, kā no ASV Apache helikoptera pilnīgi netraucēti tiek nogalināti vairāk nekā ducis civiliedzīvotāju, smagi ievainojot divus bērnus, kā arī nogalinot divus Reuters ziņu reportierus, Irākā, Jaunbagdādes priekšpilsētā. Pirms video nopludināšanas internetā, ASV militāristi atteicās izpaust, kādā veidā Reuters ziņu reportieri tika nogalināti un paziņoja, ka nezina, kā bērni tikuši ievainoti. Pēc incidenta «izmeklēšanas», ASV militāristi pauda savu oficiālo versiju, ka viņu karavīri rīkojušies atbilstoši likumam par bruņotu konfliktu. Taču video redzam, ka nebija nekāds bruņots konflikts, bet vistīrākā slepkavība. Nebija nekādas pazīmes, ka cilvēki, kas atradās lejā uz zemes vai nu gatavotos apšaudei, vai ir uzsākuši apšaudi. ASV militāristi meloja Reuters aģentūrai par faktiem, kā tika nogalināti ziņu reportieri. Asanžs atklāja pasaulei faktus, tikai reālus, dokumentālus faktus par to, kā ASV militāristi nogalina civiliedzīvotājus un melo savos oficiālajos ziņojumos.
Viktors
V
Nu, nu... pēc tādas loģikas var spriest, ka ja teroristu barā ir viens tipiņš ar kameru, tad pārējie pēc definīcijas neko kaitīgu nevar izdarīt??? Notikuma konteksts bija, ka neilgi pirms šī notikuma tajā apkārtnē bija noticis uzbrukums amerikāņu kājniekiem, kuri bija tikuši apšaudīti ar tieši tādiem šaujamieročiem, kādi bija rokās tiem, ar ko kopā bija žurnālisti. Bērnus mašīnā redzēt nevarēja - nebūtu WikiLeaks piemontētās bultiņas, neviens pat līdz tam neaizdomātos - tie būtu irākiešu teroristu sabiedrotie, kas vāc kopā ievainotos un ieročus. Manuprāt galvenā problēma ir ne tik daudz upuri, bet tas, ka tagad ir pieejami tādi videoieraksti, kurus var tīt turpu šurpu un pie n-tās caurskates reizes pamanīt, ka diviem no tā bruņotā bara rokā nav automāti un nosaukt to par baigo kara noziegumu C'mon - tas ir KARŠ! Otrā pasaules kara laikā šitā neķēpātos - izsauktu smago artilēriju vai bumbvedējus un visu pilsētas kvartālu nolīdzinātu ar zemi un neviena Nirnberga pakaļ nedziedātu. Ja kas netic - paskatieties cik ir palikušas pirmskara mājas Jelgavā! Šeit patiešām mierīgie iedzīvotāji var tikai teikt paldies, ka tas bija Apache 30mm lielgabals, nevis 120mm habices, kas nav aprīkotas ar videoieraksta funkciju. Šeit ir jāuzdod pavisam citi jautājumi: - Kāpēc žurnālisti bija kopā ar bruņotiem pretējās puses kaujiniekiem? Kāpēc ar kājnieku ieročiem apbruņotus cilvēkus stūrgalvīgi ir jāsauc par civiliedzīvotājiem? Kāpēc mašīnai, kurā ir bērni, ir speciāli jābrauc tieši iekšā apšaudes zonā? Un galu galā - kurš šāva uz amerikāņu kājniekiem īsi pirms šī notikuma? Diemžēl viena no kara patiesībām ir tāda, ka dzīvs parasti paliek tas, kurš izšauj pirmais - un pēc tam labāk lai divpadsmit vīri tiesā, nekā seši nes!
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Viktor, ja jau no helikoptera tik precīzi varēja sazīmēt, kādi ieroči cilvēkiem bija rokās, tad vai tik pat precīzi nevarēja sazīmēt ziņu reportierus, kam rokās bija kameras? Tas video, ko mēs varas skatīt internetā, ir ļoti sliktā kvalitātē, salīdzinot ar to bildi, ko redzēja no helikoptera. Tik precīzi redzot ieročus un atpazīstot tos sīki un smalki, jādomā, ka tik pat labi varēja redzēt arī visu pārējo, kas notiek uz zemes. Tātad, runa ir par to, ka tie, kas atradās helikopterā, vienkārši neziņoja par kamerām un bērniem, kaut arī tos labi varēja redzēt - tik pat labi kā ieročus un telefonu. Vai varbūt kamera un bērni ir vēl mazāki pa telefonu un tāpēc nevarēja tos pamanīt? Turklāt pēc reglamenta, karavīram no helikoptera bija jāziņo, ka redz arī cilvēkus ar kamerām, taču to nedarīja. Neziņošana par visiem apstākļiem bija nolaidība - vai nu apzināta vai neapzināta - par to nevaru spriest.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Tiesi taadus kadrus, kur tiek apsaudiiti amerikaanji, savaa filmaa "Fahrenheit 9/11" raada otrs "taisniibas ciiniitaajs", beediigi slavenais Maikls Muurs. Aciimredzot Muurs nav zadzis vinjam nepiederosu informaaciju, jo pret vinju varas iestaadeem pretenziju nav un vinja gara darbi ir legaali nopeerkami gan Latvijaa, gan vecajaas ES valstiis. Kritikji uzraada Muuram vairaak nekaa 50 melosanas gadiijumus filmaa "Fahrenheit 09/11", taatad vieni meli katraas divaas filmas minuutees. Taadi, luk, ir tie ciiniitaaji "par taisniibu" un "pret meliem".
  • 0
  • 0
Viktors
V
Džūlij, tu aizmirsti, ka video uzfilmētais notika kara laikā! Cilvēkiem ,kas bija ģērbušies civilā apģērbā rokā bija nevis slotas kāts vai soprānsaksofons, bet gan kaujas ieroči!!! Tāds cilvēks pēc definīcijas un armijas reglamenta (kas ir augstākais likums kara apstākļos) pārstāj būt "mierīgais iedzīvotājs"!!! Žurnālisti runāja pa telefonu un apkārt stāvēja ar šaujamieročiem bruņoti veči.Tas, ka cilvēks ar automātu uzreiz neplāj virsū helikopteram, kas, starp citu, atradās vairāk kā puskilometra attālumā nebūt neliecina par to, ka viņam nav naidīgi nodomi, bet gan tikai, ka viņš saprot, ka ar savu AK 74 viņš no tāda attāluma bruņotajam Apacim neko nevar padarīt. Tiec nu skaidrs, vai žurnālists ir žurnālists, jo tieši tāpat izskatās kaujinieku komandieris, kas pa telefonu koordinē savas un citas bruņotas grupas sadarbību, kas varūt atrodas slēpnī ar lielāka kalibra ieroci, bet tuvāk helikopteram. Tikpat labi pēc minūtēm piecām "miermīlīgie irākieši" ar RPG un automātiem apšaudītu amerikāņu kājnieku džipus un no kājām nolaistu pusduci amerikāņu (tēvu, vīru, dēlu, draugu un mīļoto vīriešu) ko žurnālisti uzfilmētu un uzfotografētu un dabūtu savus pretkara supersižetus. Helikoptera strēlnieks rīkojās pēc reglamenta un pat prasīja komandiera atļauju atklāt uguni, kur atļauja tika dota pamatojoties uz pieejamo informāciju (bars bruņotu cilvēku ielās)! Kur te ir kas nelikumīgs pēc kara laika likumiem reālas kaujas apstākļos! Tajā video versijā, ko es skatījos klāt bija pielikti komentāri tipa "skatieties ko dara ļaunie amerikāņi... tas čalis pa labi no diviem automātus vicinošajiem nav sliktais, viņš ir labais - viņš ir Reuters reportieris... savukārt busiņā ar tonētajiem stikliem kurš cenšas savākt ievainotos nav kaujinieku... bet ir divi bērni..." - ja nebūtu šo komentāru, tad tā būtu informācija. Šobrīd tas jau ir propagandas materiāls pret ASV! Asanžs manā uztverē tāpat ir viens no tiem, kas dzenas pēc popularitātes uz svešu asiņu rēķina un par šāda veida zagtas informācijas tirgošanu (šoreiz izsniegšanu, pretī saņemot popularitāti, www lapas apmeklējumus un cerību pēc tam izsprukt cauri sveikā) viņam ir jāatbild pēc informācijas īpašnieku (šoreiz ASV) noteikumiem.
  • 1
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Viktor, un vai tiešām izskatījās, ka cilvēki uz zemes grasās uzsākt apšaudi? Esmu vairākas reizes skatījusies šo video un saprotu, ka tie cilvēki uz zemes nemaz nepievērsa uzmanību helihopteriem. Ja šie cilvēki uz zemes būtu vēlējušies uzsākt apšaudi, viņi būtu gājuši slēpņos, nevis brīvi gājuši pāri laukumam laikā, kad apkārt lidinās ASV militāristi. Es saprotu, ka karš ir draņķīga padarīšana, taču patāv tāda lieta kā kara noziegumi, kuri demokrātiskā sabiedrībā tiek uzskatīti par vieniem no smagākajiem noziegumu veidiem, un tieši tāpēc šādi "incidenti" vienmēr ir jāliek tiesas priekšā, nevis jāslēpj. Kara noziegums ir tāds noziegums, kuram pat nav noilguma termiņa. Tāpēc nevar šos "incidentus" ērti norakstīt uz kara rēķina.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Dzuulij, uzraadiet man taadu likumu, ka ASV karaviiri karaa nedriikst atklaat uguni. Ja nav taada likuma, tad melojat juus ar Asanzu.
  • 0
  • 0
Vikotrs
V
Noskatījos to "Collateral Murder". Baigie jau nu "mierīgie iedzīvotāji"... vismaz diviem no irākiešiem rokā bija automāti un vienam tiešām bija rokā tas RPG granātmetējs. Ja labi ieskatās, tad automāti mētājas uz laukuma, kad helikopters met loku pēc šaudīšanās. Savukārt bērnus mašīnā vispār redzēt nevarēja. Mašīna nebija marķēta, tātad nekas neliecināja, ka tie būtu bijuši žurnālisti.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Valstij ir pilnvaras rīkoties tikai likuma rāmjos. Valsts amatpersonas un militāristi nedrīkst pārkāpt likumu, nedrīkst nevienu patvaļīgi noslepkavot, valsts nedrīkst melot. Ja militāristi ir pastrādājuši kara noziegumu, tad to nevar paslēpt aiz motivācijas, ka viņi rīkojušies sabiedrības interesēs. Pretējā gadījumā Hāgas tribunāls būtu lieka iestāde.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
So pasu sabiedriibas interesu aizstaaveesanai arii ir vajadziigas pilnvaras, kuras valstij ir. Ja valstij nav nekaadu pilnvaru, tad varbuut klapeejam ciet so nevajadziigo instituuciju, njemam katrs pa diviem koltiem un katrs pats sargaajam savas intereses kaa tajos Maina Riida romaanos? Kaut gan tik vienkaarsi arii romaanos nebija, jo tur arii bija tiesa un brunjoti viiri, kas nodrosinaaja tiesas darbiibu. Asanzs laikam bija iedomaajies, ka var njemt likumu savaas rokaas un veerst pret citiem cilveekiem, ignoreejot so citu un sabiedriibas intereses. Izraadiijaas, ka taa tomeer nav un likums paversaas pret pasu Asanzu, kursh tagad beeguljo un labi apzinaas, ka tiks notiesaats, lai gan likums vinju veel par vainiigu nav atzinis un vinjam ir visas tiesiibas, kaadas ir aizdomaas tureetajiem demokraatijaa.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Taatad objektiiva izmekleesana, kur arii apsuudzeetajam ir tiesiibas, noveersot informaacijas zagsanu, laikam ir sabiedriibas interesees, bet izmekleesanas datu zagsana un cilveeka pasludinaasana par noziedznieku pirms tiesas sprieduma laikam nav.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Piemēram Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu, jo tā darbojas tikai sabiedrības interesēs. Tā kā valstij nevar būt savu interešu, tad tai nav īpašu tiesību savu it kā interešu aizstāvēšanai. Turpretī pienākumu valstij ir pietiekami daudz un patvaļa nav pieļaujama.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Taatad arii valstij tomeer ir tiesiibas un ir likums, kas aizstaav vasts intereses?
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Valsts ir publisko tiesību subjekts, turpretī es esmu privāto tiesību subjekts. Uz valsti attiecas pavisam cita likumdošana, nekā uz mani.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Jums nebutu nekaadu iebildumu, ja kaads ieliistu, piemeeram, Juusu privaatajaa e-pastaa? Nekaa kriminaala tur nav un visticamaak vispaar nekaa citus intereseejosa. Varbuut nopubliceejiet savu privaato e-saraksti, bet godiigi un bez izlaidumiem? Ak taa ir juusu privaataa :D Starp citu, arii diplomaatiskaa sarakste ir konfidenciaala un pastaav vesela konvencija diplomaatiskaa pasta aizsardziibai...
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Militaaristiem ir, pirmkaart, kara nosleepumi. otrkaart, visu zina tikai interneta komenteetaaji. Militaaristi pasi apzinaas, ka visu nezina un nav nemaldiigi kaa Dienas komentaaru publika. Juus zinaajaat, ka pat veesturiskos dokumentos ir dazaadas notikumu versijas? Tad kaa izveerteet, kuram taisniiba un kursh melo?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Brunjots konflikts nav 18. gs. kaujas lauks, kur pretinieki kraasainaas formaas iet pilnaa augumaa. Starp citu, arii toreiz visaadi gadiijaas. 1809. gadaa pie Vagramas franci notureejusi baltaas bavaariesu formas par taadaam pat baltaam austriesu, atklaaja uguni uz savejiem. Ko tad var gaidiit muusdienu karaa, kur pretinieks maskeejas un sleepjas? Un ko gaidiit ciinjaa pret terorismu, kur pretinieks gjeerbjas kaa civilie, iejaucas atsrp civilajiem un sleepjas aiz vinju muguraam? Starp citu, so teemu izsprieda jau Nirnbergaa. Advkaati pazinjoja, ka karaa no paarpratumiem neesot iespeejams izvairiities. Apsuudziiba uz to atbildeeja, ka nekaadi paarpratumi neattaisno ieprieksh dotas paveeles izdariit genociidu un civilo apsausanas aiz frontes.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Tātad, militāristi drīkst melot uz vella paraušanu. Nu gan tu plītē...
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Presee taadas zinjas ir ik paardienas, taatad nav pamata paarmest, ka armija "melo" vai "neveelas izpaust".
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Jau jau ASV rīkojās likumīgi kara apstākļos, tad kāpēc meloja savā ziņojumā par to, ka nezina, kā tikuši nogalināti Reuters ziņu reportieri un smagi ievainoti divi bērni?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Un helikoptera pilots nevareeja, piemeeram, notureet reportiera kameru par paarneesaajamo zeniitrakjesu palaisanas iekaartu? Karaa ir jaaoperee ar nepilniigu informaaciju un jaadara tas aatri, reaalajaa laikaa, jo ir iespeeja, ka pretinieks izdariis aatraak. Piemeeram, ASV kreiseris Persijas liicii "tankeru kara" laikaa atvairiija iraanju kuteru uzbrukumus (Iraana karoja ar Iraaku un gan iena, gan otra puse uzbruka tankeriem). Kreiseris fikseeja lidmasiinu, kas paceelaas no Iraanas, uz izsaukumiem neatbildeeja un lidoja tiesi virsuu kreiserim. Te veel jaatceras, ka nesen ASV fregate "Stark" bija sanjeemusi rakjetes traapiijumu liidziigaa situaacijaa (tikai lidmasiina iraakiesu) un izmekleesanas secinaajumi bija pilni ar fraazeem "ja apkalpe buutu vietaas", "ja laiciigi tiktu dots trauksmes signaals" utt. Un tagad, gudrie interneta komenteetaaji, iedomaajieties sevi kugja kapteinja vietaa. Kaads buus juusu leemums?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Arii pasam Asanzam mazaak riska. Ja vinsh meegjinaatu sos dokumentus paardot ienaidnieka izluukam, tad nokjersanas gadiijumaa jau seedeetu kameraa, gaidot elektrisko kreeslu. Un neviena aizstaavja vinjam nebuutu. Publicitaate ljauj izvairiities no tiesas, uzdodoties par "taisniibas ciiniitaaju".
Normans Svarckopfs
N
Tad jau nekas netraucee Asanzam ierasties ASV, kur tiesa vinju uzreiz atziis par nevainiigu? Veel vairaak, Asanza pasa intereses buutu tiesa ASV, kas atziitu vinja nevainiigumu un vinsh vareetu atgriezties pie mieriigas dziives. Ja Asanzs tomeer beeguljo, tad pats zina, ka ir paarkaapis likumu un var tikt notiesaats?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Un? Likums nenosaka, tiesi kaadaa veidaa spiegam jaanodod informaacija, lai vinsh vareetu tikt atziits par spiegu. Piemeeram, dokumentaalus video vajag veerteet zinot situaaciju un vispaar kaut vai vienu reizi sos video redzot, nevis peec stereotipa "visi amerikaanji ir kara noziedznieki, bet visi teroristi - nevainiigi cieteeji". Helikopteraa seedosajiem vareeja buut cita informaacija un teroristi darbojas starp civilajiem un sleepjas aiz savu civilo muguraam, taatad tomeer neiznaaks ASV armiju apmelot "kara noziegumus", jo seviskji taapeec, ka liekulji - "taisniibas ciiniitaaji" tajaa pasaa laikaa nepieveersh nekaadu uzmaniibu teroristu noziegumiem vai pat tos attaisno. Otrkaart, ASV ir tiesiska valsts, kur tiesu spriezh nevis antiamerikaanju propagandisti, bet tiesa. Un, treskaart, diplomaatiskaa sarakste laikam tomeer nav vaardinsh, kas uzrakstiits uz zhoga! Starp citu, Riharda Zorges ciinju biedri Japaanaa ar to arii nodarbojaas, ka fotografeeja konfidenciaalu informaaciju un nodeva "centram" PSRS. Taatad Asanzs tomeer var tikt tiesaats par spiegosanu, bet apgalvojums, ka diplomaatiskaa sarakste neesot slepena, tomeer ir meli. Dabistiski, ka interneta vietnes darbiiba pati par sevi ir legaala, BET tikai tik ilgi, kameer sajaa vietnee nav publiceeta nozagta informaacija.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Turklāt, Austrālijas policija ir veikusi izmeklēšanu un atzinusi, ka WikiLeaks darbība ir pilnīgi likumīga un Asanžs nav izdarījis nevienu likuma pārkāpumu, publicējot šos materiālus WikiLeaks vietnē.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Asanžs ir publicists un WikiLeaks ir interneta vietne, kur var izlasīt visus dokumentus, kurus viņš ir publicējis. Pirmkārt, šajos dokumentos netiek atklāts nekas stratēģisks, ko reāli varētu izmantot pret ASV. Piemēram, vai dokumentālais video "Collateral Murder" , kur nofilmēts, kā ASV karavīri no helokoptera noslepkavo mierīgos iedzīvotājus, ir stratēģiskais ASV valsts noslēpums? Nav! Tas ir kara noziegums, ko ASV vēlējās noslēpt, lai neviens to nezinātu. Šī video publicēšana nav spiegošana, bet gan ASV kara nozieguma atklāšana un tur ir liela atšķirība. Tāpat ir ar pārējiem WikiLeaks publicētajiem materiāliem - tie nesatur nekādu stratēģisko informāciju, vienīgi ASV valdības noziegumus, pretlikumīgās darbības un melus. Piemēram, WikiLeaks vietnē publicētā ASV Diplomātiskā sarakste liecina, ka Klintone uzdevusi ASV vēstniekiem citās valstīs ievākt šo valstu vadītāju un amatpersonu kredītkaršu informāciju, DNS utt. Tas nav ASV stratēģiskais noslēpums, bet gan noziegums, kuru Asanžs parādīja atklātībā. Tāpēc Asanžs nekādi nevar būt spiegs, jo viņš nav publicējis nevienu stratēģisko slepeno dokumentu, ko varētu izmatot pret ASV.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Un kaapeec lai nepubliceetu? Ienaidnieka izluukam ir vieglaak izlasiit slepenus dokumentus nopubliceetus nekaa iznjemt tos no sleeptuves, kuru varbuut jau ir aplenkusi pretizluukosanas agjenti. Starp citu, kara laikaa eksisteeja plakaats "Pljaapa - spiega izpaliigs." Taapat kara laikaa eksisteeja cilveeki, kas neviena nemudinaati un neverveeti nodeva otrai pusei savas valsts nosleepumus, iemeeram, PSRS agjents Harro Sulce-Boizens vai tas nezinaamais cilveeks, kas nodeva britu veestnieciibai informaaciju par vairaakiem superslepeniem vaacu projektiem, ieskaitot rakjeti V2. Britu izluukiem lasot zhoklis atkaaraas un vinji pat uzreiz nenoticeeja, ka visi sie projekti patiesaam ir.
Normans Svarckopfs
N
Neviens spiegs nesaak darbiibu ar domu, ka tiks notiesats un pakaarts. Demokraatijaa saada iespeeja ir mazaaka, jo var beeguljot, sleepties aiz "taisniibas ciiniitaaja" maskas un piesaukt "demokraatiju". Starp citu, veel viens iemesls spiegam darboties publiski.
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Bet kāds spiegam labums no tā, ka viņu pakar?
  • 0
  • 0
Džūlija Sniķere
D
Ja Džuljens Asanžs un Bredlijs Menings būtu spiegi, tad viņi nekad nebūtu publicējuši atklātībā šos dokumentus. Kaut kā dīvaini izklausās - piemēram, spiegs tāds un tāds kārtējo reizi atklātībā nodevis tādas un tādas valsts slepenos dokumentus. Kaut kā nelīmējas kopā, vai ne tā?
Džūlija Sniķere
D
ASV nekad neatteiksies no vendetas pret Džuljenu Asanžu. Ja Asanžs labprātīgi dosies uz Zviedriju, tad visticamāk vienīgā iespēja, lai panāktu, ka viņš netiek izdots ASV, ir grandiozs vispasaules boikots pret zviedru ražojumiem, kas draudētu Zviedrijas ekonomikas satricinājumu, pēc kura tā nespētu atgūties vēl daudzus gadus. Zviedru valdība labprātīgi nekad nestāsies ceļā ASV interesēm, bet viņi visticamāk varētu nobīties no katastrofālajām boikota sekām un visticamāk vēlētos vienoties ar ASV un Austrāliju, ka Asanžam tiek nodrošināts drošs mājupceļš uz Austrāliju. Taču tas būtu māņu solis, jo kā jau teicu, ASV nekad, nekādos apstākļos neatteiksies no vendetas pret Asanžu. Diemžēl Austrālija ir vienīgā zeme, no kuras Asanžu visticamāk izdos ASV. Pēc tam ASV Asanžam visticamāk piespriedīs vai nu nāves sodu vai arī nogalinās viņu cietumā. Taču šie notikumi visticamāk izraisīs milzīgas pārmaiņas visā pasaulē.
Normans Svarckopfs uzjautrinaas
N
Jaa, iespeejamaa soda izpilde spiegam Asanzam varbuut uzreiz nesagraus ASV, bet saskjels gan :D un spiegosanas aizstaavju boikots sagraus Zviedriju un atsviediis akmens laikmetaa :D Pirmaa fanaatikju paziime - savas ietekmes paarveerteesana. Otraa - terminu nezinaasana ("vendeta").
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
No turienes, ka cilveeks, kursh nesankcioneeti ieguust slepenu informaaciju un dara to pieejamu nepiederosaam personaam, ir spiegs. Es pienjemu, ka sarunaajos ar pieauguso, kuram vaarda "spiegs" noziime ir zinaama.
  • 0
  • 0
Vārds
V
Un kāpēc Normans Svarckopfs domā, ka Asanžs ir spiegs? No kurienes Tu to rāvi?
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Nevienam spiegam dokumentos nav rakstiits "spiegs" un vinji oficiaali nodarbojas ar kaut ko citu.
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
Nevienu aarvalstu izluukdienestu neinteresee "informaacija par nelikumiibaam" bet interesee slepena informaacija, ko ar likumiigaam metodeem ieguut nav iespeejams, taapeec izluki ieguust so informaaciju ar nelikumiigaam metodeem, parasti uzpeerkot cilveekus ar pieeju sai slepenajai informaacijai. Variants - agjentus vervee uz ideologjiskaas baazes. Ors variants - vinji pasi piedaavaa savus pakalpojumus. Saadas darbiibas sauc par spiegosanu un par taam visaas valstiis pastaav kriminaalatbildiiba. Protams, stuurii iedziitajam Asanzam, redzot, ka te saak ost peec biszaaleem, nekas cits neatliek kaa teelot idiotu "man atsuutiija un es nopubliceeju". Pirmkaart, sadarbiiba ar citu spigu neatbriivo spiegu Asanzu no atbildiibas. Otrkaart, ar ideologiskiem motiiviem var ataisnot jebkuru spiegosanu. Treskaart, par noziegumiem un vainu lemj nevis Asanzam liidziigi spiegi, bet tiesa. Starp citu, ASV puse tisaa savus karaviirus, bet, iemeeram, jetkonga komunisti, kas nogalinaaja 1000 reizes vairaak civilo, nekad nav tiesaati, nav saukti pie atbildiibas un neviens pacifistiski noruupeejies liekulis par vinju noziegumiem pat neo nezina. Un tagad, kursh ir melis sajaa situaacijaa? Jebkura politika kaadam nepatiik, pat demokraatijaa. Jebkuru informaciju kaads var noveerteet kaa "melus" (parsti gan saads veerteejums ir emocionaals, bez kaadiem faktiem, "valdiiba melo taapeec ka valdiiba vienmeer melo"). Vai tas noziimee, ka spiegosana buutu legalizeejama? Un vai tas noziimee, ka viena pati ASV valdiiba ir slikta, bet paareejaas riikojas ideaali pareizi? Nav otras tik zemiskas, tik liekuligas, tik ienaidnieka izmantotas idejas kaa "ciinja par taisniibu".
  • 0
  • 1
Džūlija Sniķere
D
Normans Svarckopfs "meiteniit, nevis no "vendetas", bet no tiesaasanas. par spiegosanu tiesaa pat demokraatijaa." --------------------------------------------------------------------- Tad jau visi žurnālisti, laikraksti un TV ir jāņem pie dziesmas par spiegošanu, kad viņi atklātībā nodod informāciju par varas nelikumībām, noziegumiem, meliem, "spēlītēm" utt. Un Tu to sauc par demokrātiju? Džuljens Asanžs nav spiegs, bet žurnālists, kas publicēja materiālu, ko viņam atsūtīja cilvēks, kas skaidri redzēja ASV kara noziegumus un melus. Žurnālistiem ir tiesības publicēt materiālu, kas atmasko valsts noziegumus. Bet varbūt Tu domā ka valstu valdībām ir Dieva dotas tiesības izdarīt noziegumus un un melot cilvēkiem, spēlēt netīras spēlītes, izraisīt karus naudas dēļ un netikt atklātiem? Ak, Tu naivais cilvēk...
  • 0
  • 0
Normans Svarckopfs
N
meiteniit, nevis no "vendetas", bet no tiesaasanas. par spiegosanu tiesaa pat demokraatijaa.
  • 0
  • 1
trīs sirpji un āmurs
t
PSRS spiegošanu pielīdzināja valsts nodevībai; par tādu joku deva mūža ieslodzījumu, arī citviet pasaulē sodi ir bargi...
ceturtais sirpis
c
PSRS vismaz 70. un 80. gados nebija muuza ieslodziijuma, bet bija naaves sods, ko arii piesprieda par spiegosanu iipasi lielos apjomos.
  • 0
  • 0
Asandžu
A
Vajag izdot ASV.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits