O'Braiens pieļāva, ka no šīs summas pāri palikuši aptuveni 100 miljardi ASV dolāru, jo 300 miljardi ir iesaldēti, savukārt režīma līderis Vladimirs Putins tērē aptuveni 50 līdz 100 miljardus, lai nostiprinātu aizsardzības bāzi, kuru neveido nekas jauns. Tie ir 30 līdz 40 gadus veci ieroči un aprīkojums, tāpēc Krievijai varētu būt grūti karu turpināt, jo īpaši tad, ja tai pasaka, ka iesaldētie līdzekļi Krievijā neatgriezīsies.
O'Braiens uzsvēra, ka 30% no nodokļu ieņēmumiem Krievijai nodrošina nafta, tāpēc būtiski ir runāt par globālo naftas tirgu. Viņaprāt, Krievijas ir avantūriska, izmantojot bīstamo ēnu floti, lai nogādātu naftu visur pasaulē. ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās norādīja, ka pret to ir jāsāk vērsties, taču ir jautājums, ko Ukraina var izdarīt, lai Krievijai parādītu, ka kara turpināšana nākotnē būs vēl neizdevīgāka.
Viņš sacīja, ka tad, kad kaujās būs kaut kāda pauze, ir jāpanāk pamiers, par kuru ir runājis gan Ukrainas prezidents, NATO un partneri. O'Braiens pieminēja, ka pērn 28 valstis parakstīja divpusējās drošības vienošanos ar Ukrainu, tādējādi savā veidā apsolot, ka aprīkojums un mācības tiks nodrošinātas desmit gadu periodā, lai Ukraina sajustu, ka tā var uzlabot savu aizsardzību un būtu skaidrs, kas ir sagaidāms.
Jautāts, kāpēc valstis negrib iesaistīties to Krievijas raķešu notriekšanā, kas ir vērstas pret civilajiem mērķiem Ukrainā, ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās sacīja, ka jautājums par to, cik lielā mērā NATO spēki varētu iesaistīties šajā konfliktā, ir būtisks. Alianse ir vienojusies par tās teritorijas aizsargāšanu, taču notiek tādi incidenti, kā, piemēram, dronu ielidošana Latvijas vai Rumānijas gaisa telpā.
Viņaprāt, ir jārunā, kā aizsargāties šāds gadījumos, taču par to, vai iesaistīties un cik lielā mērā, ir jārunā valstu līderiem un jāpieņem šāds lēmums. Runa ir par to, vai šajā karā ir sasniegts pavērsiena punkts un ko darīt tālāk, taču tā ir daļa no plašākas sarunas, cik apņēmīgas ir valstis panākt Ukrainas uzvaru šajā karā un kādi ir darāmie darbi, lai to sasniegtu.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc valstis tik lēnām virzās uz priekšu, lai atļautu Ukrainai izmantot tai nodotos tālās darbības ieročus izmantošanai pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) uzsvēra, ka ir grūti saprast, kāpēc šie procesi noris tik lēni, piemēram, Nīderlande nesen ir atļāvusi izmantot Ukrainai piešķirtās F-16 lidmašīnas Krievijas teritorijā. Viņš uzsvēra, ka šādai atļaujai jābūt visaptverošai, lai ukraiņi var pieņemt militāros lēmumus, kā vislabāk sevi aizstāvēt.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka ieroču piegāžu jomā ir Ukrainai ir vajadzīgs vairāk. Runa ir gan par gaisa aizsardzību, gan par daudz stabilāku ieroču un munīcijas piegādi kopumā. Viņš vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienība nāca klajā ar iniciatīvu nodrošināt Ukrainai vienu miljardu artilērijas šāviņu, kā arī palielināt savu ražošanas kapacitāti. Ne mazāk svarīga ir arī Čehijas iniciatīva par munīcijas sagādi Ukrainai, taču ar to nepietiek, lai Ukrainu nodrošinātu ar visu nepieciešamo. EK priekšsēdētājas izpildvietnieka ieskatā, Rietumiem šis atbalsts ir jānodrošina.
Taujāts, kāpēc viņam šķiet, ka pamiers starp Ukrainu un Krieviju ir iespējams, ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās uzsvēra, ja nebūs mēģinājumu panākt pamieru, tad līdz tam arī nevarēs nonākt. Viņš sacīja, ka arī Krievijas pusē ir zināmas ievainojamības, piemēram, dzīvā spēka un munīcijas nodrošināšanā. O'Braiens uzsvēra, ka nav pārliecības, ka Krievija spēs šādi turpināt ilgu laiku.
Viņš pieļāva, ka, iespējams, ir jāizdara pareizās izvēles saistībā ar Ukrainas spēju izmantot tai nodotos ieročus un jāvēršas pret trešajām valstīm, kuras atbalsta Krieviju. O'Braiens sacīja, ka patlaban nav zināms, kad varētu pienākt brīdis, lai pamieru panāktu. Viņš pieļāva, ka nākamo mēnešu laikā varētu būt iespēja nodrošināt, ka Ukraina var turpināt cīņu vēl dažus gadus nevis katru mēnesi gaidīt nākamo sūtījumu, lai parādītu Krievijai, ka grūtības tikai palielinās. ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās atzina, ka viņš nezinot, vai ar to pietiks, to var zināt tikai vienīgi Putins.
Šajā nedēļas nogalē norisinās forums "Rīgas konference". Šogad foruma uzmanības centrā ir Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, NATO 360 grādu stratēģija un globālās partnerības, ANO loma un darba kārtība šī brīža ģeopolitiskajā realitātē, mākslīgā intelekta ietekme uz nacionālo drošību, informācijas telpu un starptautiskajām attiecībām.
Kopš 2006.gada "Rīgas konference" ir viena no diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Ziemeļeiropā, pulcējot Latvijas un ārvalstu augstākās amatpersonas, starptautiski atzītus ekspertus un masu mediju pārstāvjus diskusijās par Eiropas un globālās drošības un ekonomikas jautājumiem. Šogad konferencei kopā pieteikušies vairāk nekā 600 dalībnieku klātienē un attālināti.