ASV vēstniece ANO Sjūzena Raisa otrdien paziņoja, ka Vašingtona izdarīs spiedienu uz M. Kadāfi līdz brīdim, kamēr viņš atkāpsies. Tomēr tajā pašā laikā amerikāņi darīšot visu, lai stabilizētu naftas cenas un nepieļautu humānās krīzes sākšanos. «Mēs turpināsim spiest uz M. Kadāfi, kamēr viņš atkāpsies un ļaus Lībijas tautai pašai brīvi noteikt savu nākotni,» intervijā telekanālam ABC sacīja S. Raisa. Amerikāņi jau ir iesaldējuši Lībijas aktīvus 30 miljardu dolāru (15,3 miljardi latu) vērtībā.
Kopš pirmdienas Lībijas tuvumā tiek savilktas ASV Gaisa un Jūras spēku vienības. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tas tiek darīts, lai «būtu gatavi manevriem, ja tiktu pieņemti attiecīgi lēmumi», raksta BBC. Savukārt ASV valsts sekretāre apgalvo, ka amerikāņu karaspēks varētu tikt izmantots, lai piegādātu humāno palīdzību.
ANO otrdien vēstīja, ka uz Tunisiju un Ēģipti jau aizbēguši 140 tūkstoši lībiešu, tādēļ rietumvalstis ir sākušas apsvērt iespējas, kā šiem cilvēkiem palīdzēt, pirmām kārtām apgādājot viņus ar pirmās nepieciešamības precēm.
S. Raisa sarunā ar medijiem sacīja, ka Amerika kopā ar citām NATO dalībvalstīm apspriedušas iespējamību aizliegt lidojumus virs Lībijas, lai novērstu, ka M. Kadāfi režīms savu pretinieku iznīcināšanai izmanto uzbrukumus no gaisa.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, visticamāk, izvērsusi aktivitātes pret Lībiju, lai mazinātu republikāņu partijas un konservatīvāk noskaņoto komentētāju kritiku, ka Baltais nams pārāk mierīgi noskatās uz asiņainajiem notikumiem M. Kadāfi pārvaldītajā zemē. H. Klintone pirmdien paziņoja, ka Vašingtona ir zaudējusi visas cerības panākt vienošanos ar Lībiju pie sarunu galda.