Vienlaikus Alito uzdevis Pensilvānijas varasiestādēm vēlāk saņemtos biļetenus turēt atsevišķi no pārējiem, apstiprinot lēmumu, ko jau iepriekš pieņēmusi štata sekretāre Ketija Bukvara, kas sarunā ar televīzijas kanālu CNN izteikusies, ka tie, visticamāk, neietekmēs vēlēšanu iznākumu.
Republikāņu prasība attiecas uz tūkstošiem balsu, kas, kā tiek uzskatīts, vairumā gadījumu ir atdotas par demokrātu kandidātu Džo Baidenu, kurš Pensilvānijā izvirzījies vadībā.
Republikāņu uzstāj, ka saskaņā ar štata likumiem šie biļeteni ir jāanulē.
Republikāņi pieprasa, lai vispirms biļeteni, kas saņemti pēc plkst.20.00 vēlēšanu dienā, tiktu nošķirti no pārējiem un netiktu skaitīti.
Pastāv bažas, ka gadījumā, ja tie tiks sajaukti ar pārējiem biļeteniem, zudīs jebkādas izredzes tos anulēt.
"Ņemot vērā 2020.gada 3.novembra vispārējo vēlēšanu rezultātus, Pensilvānijas balsojums var izšķirt, kurš būs nākamais Savieno Valstu prezidents," uzsver republikāņi. "Nav skaidrs, vai visu 67 grāfistu vēlēšanu komisijas nošķir vēlāk saņemtos biļetenus."
Republikāņi jau mēnešiem cīnās pret štata varasiestāžu lēmumu pieņemt visus pa pastu nosūtītos biļetenus, ja pasts tos apzīmogojis ne vēlāk kā 3.novembrī un ja tie saņemti līdz piektdienai.
Iepriekš tika ņemti vērā biļeteni, kas saņemti ne vēlāk kā vēlēšanu dienā.
Pavalsts Augstākā tiesa šo lēmumu atzinusi par likumīgu.
19.oktobrī ASV Augstākā tiesa, kurā tolaik viena tiesneša vieta bija vakanta, ar četrām balsīm pret četrām šo spriedumu atstāja spēkā.
Tomēr Augstākā tiesa pieļāva iespēju atgriezties pie šī jautājuma pēc vēlēšanām, kad tā būs pilnā sastāvā, un oktobra beigās vakantajā tiesneša amatā tika apstiprināta pašreizējā prezidenta Donalda Trampa izvirzītā konservatīvā tiesnese Eimija Bareta.
Tramps nav slēpis, ka Bareta viņam nepieciešama Augstākajā tiesā jebkādu ar vēlēšanām saistītu lietu izskatīšanai.
Tomēr arī gadījumā, ja Augstākā tiesa apturēs vēlāk saņemto biļetenu skaitīšanu, tas varētu neietekmēt galīgo vēlēšanu iznākumu.
Vēlēšanu eksperti norāda, ka vēlāk saņemto biļetenu skaits varētu būt ievērojami mazāks nekā Baidena pārsvars pār Trampu.
Kā ziņots, turpinoties balsu skaitīšanai otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās, Baidens piektdien izvirzījās vadībā arī Pensilvānijā.
Tramps nevar tik pārvēlēts uz vēl vienu pilnvaru termiņu, ja viņš neiegūst 20 elektoru balsis, kas pienākas Pensilvānijai.
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti līdz šim brīdim, Baidens Pensilvānijā ieguvis 3 336 887 jeb 49,6% balsu, kamēr par Trampu balsojuši 3 308 054 jeb 49,1% vēlētāju.
Šobrīd Baidens sev jau nodrošinājis vismaz 253 elektoru balsis, un gadījumā, ja viņš uzvar Pensilvānijā, viņam būs jau vairāk nekā galīgai uzvarai nepieciešamās 270 elektoru balsis.
Balsu skaitīšana turpinās un vēlēšanu rezultāts nav izšķirts vēl piecās pavalstīs - Aļaskā, Arizonā, Džordžijā, Nevadā un Ziemeļkarolīnā.
Tramps ir vadībā Aļaskā un Ziemeļkarolīnā, kamēr Baidens ir līderpozīcijās Arizonā, Džordžijā un Nevadā.
Džordžija piektdien jau paziņojusi, ka ņemot vērā nelielo atšķirību starp Baidena un Trampa iegūto balsu skaitu, štatā notiks balsu pārskaitīšana.