ASV bloķē ANO paziņojumu par palestīniešu nogalināšanas izmeklēšanu

Paziņojuma projekts izplatīts Drošības padomes dalībvalstu pārstāvju vidū, bet ASV to noraidījušas.

Drošības padomei otrdien gaidāma apspriede par pirmdien uz Gazas joslas un Izraēlas robežas piedzīvoto vardarbību.

Jaunāko informāciju par situāciju Tuvajos Austrumos sniegs sūtnis Nikolajs Mladenovs.

Drošības padomes sēdi sasaukusi Kuveita. Palestīniešu vēstnieks ANO vēlas, lai Drošības padomē tiktu nosodīta palestīniešu nogalināšana.

Savukārt Izraēlas vēstnieks aicinājis padomi nosodīt Gazas joslā valdošo islāmistu kustību Hamas, kas vadīja protestus.

Nav zināms, kādu lēmumu Drošības padome varētu pieņemt. Pēc līdzīgām sadursmēm martā tās dalībvalstis aicināja abas puses izrādīt savaldību, tomēr nevienojās par kopīgu rīcību vai paziņojumu.

Palestīniešu protestētāju un Izraēlas spēku sadursmēs uz Gazas joslas un Izraēlas robežas pirmdien nogalināti vismaz 58 palestīnieši, paziņojusi Gazas joslas Veselības ministrija. 2771 cilvēks esot ievainots, no tiem 1373 - ar kaujas munīciju.

Tas ir lielākais vienā dienā nogalināto palestīniešu skaits kopš 2014.gadā notikušā kara starp Izraēlu un grupējumu Hamas, kas kontrolē Gazas joslu.

Izraēlas armija paziņojusi, ka protestos piedalījušies vismaz 40 000 palestīniešu.

Protesti pie Gazas joslas robežas sākās 30.martā. Kopš tā laika protestos un sadursmēs nogalināti vairāk nekā 90 palestīnieši. Neviens izraēlietis nav cietis, un Izraēlas armija izpelnījusies kritiku par īstu ložu izmantošanu pret protestētājiem.

Tikmēr Jeruzalemē pirmdien oficiāli atklāta ASV vēstniecība. Ceremoniju ievadīja Savienoto Valstu himna, kam sekoja vēstnieka Deivida Frīdmena uzruna.

Protesti turpināsies arī otrdien, kad palestīnieši atzīmē Katastrofas dienu (arābu valodā Nakba), pieminot pirms 70 gadiem notikušo Izraēlas dibināšanu, kas daudziem palestīniešiem nozīmē māju zaudēšanu un padzīšanu no dzimtenes.

Mūsdienās Gazas joslā dzīvo aptuveni divi miljoni palestīniešu. To lielākā daļa ir palestīniešu bēgļi, kas 1948.gadā devās bēgļu gaitās no teritorijām, kas mūsdienās atrodas Izraēlas sastāvā, kā arī viņu pēcteči.