ASV Valsts departamenta ziņojuma par cilvēktiesību stāvokli 2015.gadā priekšvārdā valsts sekretārs Džons Kerijs uzsvēra, ka uzbrukumi demokrātiskajām vērtībām norāda uz "globālās pārvaldības krīzi".
"Visur pasaulē mēs novērojam pieaugošu tendenci, ka gan valsts, gan nevalstiskie spēlētāji cenšas samazināt pilsoniskās sabiedrības telpu, apklusināt medijus un interneta brīvību, marginalizēt opozīcijas balsis un ekstrēmākajos gadījumos - nogalināt cilvēkus vai padzīt viņus no mājām," viņš paziņoja.
Ziņojumā, ko par valstīm ir apkopojuši ASV diplomāti, paustajiem secinājumiem nav juridiskas ietekmes uz ASV īstenoto ārpolitiku, un tajā paustā kritika neliek pārtraukt valstīm militāro palīdzību vai noteikt sankcijas pret tām.
Kerijs tomēr uzsvēra, ka šis ziņojums stiprinās ASV apņēmību veicināt "fundamentālās brīvības" un atbalstīt grupas, kas iestājas par cilvēktiesību aizsardzību.
Ziņojuma sadaļā par Latviju norādīts, ka pērn visnozīmīgākā cilvēktiesību problēma bija korupcija.
Citu cilvēktiesību problēmu vidū minēti apcietinājumā esošo personu tiesību pārkāpumi, slikti apstākļi aizturēšanas izolatoros un cietumos, ilgstoši tiesu procesi.
Ziņojumā uzsvērts arī nenokārtotais ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājums.
Tajā vērsta uzmanība arī uz nepilsoņiem, ka viņi nevar piedalīties vēlēšanās, kā arī lēno naturalizācijas procesu.
Ziņojumā norādīts arī uz vardarbību pret sievietēm, antisemītiskiem incidentiem, cilvēku kontrabandas gadījumiem un diskrimināciju pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem (LGBTI).
Ziņojumā teikts, ka vairumā gadījumu Latvijas valdība ir spērusi soļus, lai sauktu pie atbildības pārkāpumus pastrādājušās amatpersonas, tomēr joprojām pastāv nopietnas bažas par atbildību par korupcijas gadījumiem.
Ziņojumā kritizēta Krievija un Ķīna par pieaugošu pilsonisko tiesību aizstāvju apspiešanu, kā arī Ziemeļkoreja un Irāna, kuru pilsoņi saskaras ar ārpustiesas nogalināšanu un spīdzināšanu.
Ziņojumā kritika pausta arī pret ASV sabiedroto Turciju, kas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana vadībā ir apspiedusi mediju un aizturējusi vairākus prominentus žurnālistus.
Turcijas "valdība ir izmantojusi pretterorisma likumus, kā arī likumu pret prezidenta apvainošanu, lai apklusinātu leģitīmu politisko diskursu un izmeklējošo žurnālistiku", pausts ziņojumā.
Tajā Ankara kritizēta par "žurnālistu un parasto pilsoņu tiesāšanu, opozīcijas mediju slēgšanu vai to pārņemšanu valsts kontrolē".
Ziņojumā kritizēta arī Ēģipte, kas, neskatoties uz prezidenta Abdelfataha as Sisi valdīšanas autoritārismu, saņem 1,5 miljardus dolāru lielu militāro palīdzību gadā.
"Bija gadījumi, kad cilvēki tika spīdzināti līdz nāvei un citas apsūdzības par slepkavībām cietumos un aizturēšanas centros," norādīts Valsts departamenta ziņojumā, citējot nevalstisko organizāciju un ANO liecības par tūkstošiem cilvēku, kuri Ēģiptē ir pazuduši bez vēsts pēc tam, kad 2011.gadā tika gāzts prezidents Hosni Mubaraks.