"Visa šī situācija var tikt atrisināta dienas, nedēļas, mēneša laikā ar vienu pareizu lēmumu. Mēs vērojam un sagaidām to no jums," intervijā Krievijas tīmekļa medijam "gazeta.ru" sacīja diplomāte.
Vašingtonas centieni šobrīd ir koncentrēti uz to, lai "šīs administrācijas laikā Ukrainā atgrieztos miers un stabilitāte", sacīja diplomāte.
"Mēs cenšamies palīdzēt pusēm sasniegt tādu vienošanos, kas ļautu panākt miera iestāšanos. Tomēr, ja situācija arī turpmāk būs avots briesmām un nestabilitātei ne tikai Ukrainai, bet arī visam šim reģionam, man ir bail, ka mūsu attiecības [ar Krieviju] neizveidosies. Nedz ekonomiskā situācija Krievijā, nedz valsts stāvoklis pasaulē neuzlabosies," viņa brīdināja.
ASV atbalsta radikālas politiskās un ekonomiskās reformas Ukrainā, kas cita starpā ietver arī "decentralizāciju un atbrīvošanos no oligarhiskā pārvaldes stila", sacīja Ņūlenda.
Viņa uzskata, ka valsts vadībai ir "jāsalauž vecā sistēma".
"Bez šīm reformām Ukraina nevarēs attīstīties, atbildēt uz iedzīvotāju ilgām, kļūt par demokrātiskāku un eiropeiskāku valsti," rezumēja diplomāte.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos, kura ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī tika panākta Minskā, paredzēja ugunspārtraukšanu no 14.februāra pusnakts, smago ieroču atvilkšanu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju pielaišanu pamiera novērošanai. Tomēr vienošanās pilnībā joprojām nav ievērota, un epizodiskas sadursmes Ukrainas austrumos turpinās.