Brīdlovs, uzrunājot ASV likumdevējus, norādīja, ka Krievija tiecas kļūt par "lielvaru" un ka mēģinājumi veidot sadarbību ar Maskavu šobrīd ir nonākuši strupceļā. "Es teiktu, ka "restartēšanā" zināmā mērā ir pauze," Senāta Bruņoto dienestu komisijai sacīja ģenerālis. "Mēs esam panākuši zināmu progresu. Krievijā notikušas zināmas politiskās pārmaiņas, un mēs esam (..) ļoti lielā mērā apstājušies."
Brīdlovs atzina, ka jāpieliek jaunas pūles attiecību uzlabošanai, taču vienlaikus uzsvēra, ka iespējamā vienošanās nedrīkst būt tikai vienpusīgi izdevīga. "Es pievienojos jūsu rūpēm, lai tas nebūtu vienvirziena ceļš un mēs tikai dotu, doti, dotu. Manuprāt, domājot par mūsu sadarbību ar Krieviju, par principu jākļūst savstarpībai," piebilda ģenerālis.
Prezidenta Baraka Obamas pirmā pilnvaru termiņa laikā Vašingtonas un Maskavas attiecībās bija vērojams zināms atslābums, taču, Krievijas prezidenta krēslā pagājušajā gadā atgriežoties Vladimiram Putinam, tajās atkal pieaudzis saspīlējums.
Brīdlovs prognozē, ka Krievija šajā desmitgadē būs galvenais nestabilitātes avots reģionā, norādot, ka ASV un NATO jāsniedz garantijas saviem partneriem, kas atrodas Maskavas pašpasludinātajā interešu sfērā.
Ģenerālis aicināja vēlreiz mēģināt panākt vienošanos ar Krieviju par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu, norādot, ka par Krieviju tomēr nevajadzētu domāt kā par ienaidnieku, bet gan kā par iespējamo partneri.
Ja Senāts atbalstīs viņa kandidatūru, Brīdlovs nomainīs NATO spēku virspavēlnieka statusā admirāli Džeimsu Stavridu.