NATO pārstāvji un eksperti brīdina, ka strauja karavīru izvešana var novest pie teroristisko organizāciju spēka pieauguma un būtiski apdraudēt trauslās miera sarunas starp Afganistānas valdību un Taliban.
Uztraucošs paziņojums
Nesen amatu ieguvušais Millers otrdien paziņoja, ka līdz 15. janvārim Irākā un Afganistānā tiks samazināts tur izvietoto amerikāņu karavīru skaits. Paredzēts, ka katrā valstī paliks 2500 bruņoto spēku pārstāvju. Līdz šim Afganistānā atradās aptuveni četrarpus tūkstoši karavīru, bet Irākā trīs tūkstoši. Karavīru izvešana un "karu izbeigšana" ir bijis viens no Trampa solījumiem jau kopš priekšvēlēšanu kampaņas 2016. gadā. Neilgi pirms vēlēšanām viņš paziņoja, ka Ziemassvētkos mājās atgriezīsies visi Afganistānā un Irākā dienošie.
Lai arī eksperti un politiķi piekrīt, ka ASV būtu nepieciešams atkāpties no ieilgušajiem konfliktiem, viņi iebilst pret steigu. Prezidentu ASV Senātā kritizējis pat republikāņu līderis Mičs Makonels, sakot, ka šī būs uzvara teroristiem. Viņaprāt, kaujinieku organizācija Taliban varētu atgūt kontroli Afganistānā, ja miera sarunās, kas sākās vasarā, valdību neatbalstīs amerikāņi. Mediji vēsta, ka kopš ASV vienošanās ar Taliban par karavīru izvešanu ir pieaudzis terora uzbrukumu skaits valstī. Tāpat pastāv bažas, ka Islāma valsts un Al Qaeda atjaunos spēkus Irākā. Kritikai pievienojušies arī demokrāti.
"Neviens NATO sabiedrotais nevēlas tur palikt ilgāk, nekā tas ir nepieciešams, bet vienlaikus cena par nekoordinētu un sasteigtu aiziešanu varētu būtu pārāk augsta," ASV plānu komentējis NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs un piebildis, ka bez alianses atbalsta afgāņu valdībai valsts "atkal" kļūs par platformu teroristiem. Līdzīgu viedokli paudis arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kurš aicinājis neradīt "papildu šķēršļus" sarunām, kurās tiekas kara plosītās valsts pārstāvji. Vienlaikus Vācija izvērtējot savu spēku drošību Afganistānā. Deutsche Welle raksta, ka ASV aiziešana radītu problēmas ne tikai vietējo valdību stabilitātei, bet arī NATO sabiedroto karavīriem, kuri bieži vien paļaujas uz ASV gan drošības ziņā, gan loģistikā.
Baidena problēma
Papildus jau oficiāli izziņotajai aiziešanai no Irākas un Afganistānas, kā raksta The New York Times, Baltajā namā tiek apspriesta iespēja arī atsaukt karavīrus no Somālijas. Tas rada jaunas bažas gan par teroristiskās grupas Al-Shabab spēku pieaugumu, gan papildu nestabilitāti kaimiņvalsts Etiopijas iekšzemes konfliktā, kas nu, kā vēsta mediji, ir skāris arī blakus esošo Eritreju.
"Pirmajos divos trijos prezidentūras gados mēs varējām paļauties uz "pieaugušajiem telpā", kuri menedžēja viņa lēmumus, bet tagad "pieaugušo" vairs nav," prezidenta lēmumu skarbi kritizēja bijušais Itālijas pārstāvis NATO Stefāno Stefanīni un norādīja, ka prezidents to dara, lai sagatavotu platformu savai kandidatūrai 2024. gada kampaņā.
The New York Times raksta, ka spēku atsaukšana apdraudēs arī pašu ASV vēstniecību darbinieku drošību. Bet starp Trampa skarbākajiem kritiķiem izskanējušas aizdomas, ka prezidents vēlas panākt karavīru skaita samazināšanu, lai iespītētu vēlēšanās uzvarējušajam Džo Baidenam. Reģiona politikas eksperts Maikls Kugelmans sarunā ar Deutsche Welle norādījis, ka samazinātais karavīru skaits ierobežo Baidena iespējas sarunās ar Taliban, kā arī rada problēmas, ja teroristu organizācijas sāks atgūties.
The Independent ziņo, ka destabilizācijas riskus atzīst arī pats Millers un bruņoto spēku ģenerāļi.