Kongresmeņi, kuri pēc kara Irākā jau tā izjūt nepatiku pret iesaistīšanos vēl vienā militārā operācijā, kuras sekas grūti paredzamas, izjūt pieaugošu spiedienu arī no savu vēlētāju puses un bažījas par Sīrijas konflikta ietekmi uz nākamgad gaidāmajām partiju priekšvēlēšanām.
Obamas administrācija visu pagājušo nedēļu veikusi intensīvu lobēšanu, taču, šķiet, tās panākumi bijuši mazi, un likumdevēji apšauba gan ierobežotās militārās akcijas tūlītējos, gan ilgtermiņa mērķus, uzskatot, ka tā varētu tikai vairot nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā.
Lai gan Kongresā valda vispārējs sašutums par ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā, Pārstāvju palātas loceklis Kevins Krāmers, kurš pārstāv Ziemeļdakotas republikāņus, sarunā ar aģentūru AFP atzina, ka gadījumā, ja balsojums būtu noticis piektdien, viņaprāt, prezidenta līgums tiktu noraidīts.
"Domāju, ka daudziem, neesot pārliecinātiem, atbilde būtu "nē"," sacīja Krāmers, piebilstot, ka tie, kuri iebilst pret uzbrukumu Sīrijai pārstāv abas partijas, visus ASV štatus un visus sociālos slāņus.
Kongresa vadības biroji, kas veikuši neoficiālu iespējamo balsu uzskaiti, vēsta, ka gandrīz 80% Pārstāju palātas locekļu no Republikāņu partijas tādā vai citādā mērā iebilst pret militāru iejaukšanos Sīrijas konfliktā, vēl ceturtdien ziņoja aģentūra Politico.
Savukārt saskaņā ar laikraksta "Washington Post" aplēsēm, kas publiskotas piektdien, 224 no 433 Pārstāvju palātas locekļiem iebilst vai sliecas iebilst pret uzbrukumu Sīrijai. Liels skaits kongresmeņu - 184 - vēl šaubās, kamēr militāro operāciju atbalsta vien 25 likumdevēji.
Sagaidāms, ka Senāts par pilnvarojumu ierobežota militāra trieciena došanu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam balsos nākamnedēļ, kamēr saskaņā ar Pārstāvju palātas republikāņu frakcijas līdera Ērika Kantora teikto balsojums Kongresa apakšpalātā gaidāms nākamo divu nedēļu laikā.
Tikmēr aptauja pēc aptaujas apliecina amerikāņu skeptisko attieksmi pret iesaistīšanos kārtējā militārā operācijā Zemes pretējā puslodē.
Aptauja, kuru veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Gallup" un kuras rezultāti publicēti piektdien liecina, ka 51 procents respondentu iebilst pret uzbrukumu Sīrijai, kamēr to atbalsta tikai 36%. Tik daudz militāro operāciju pretinieku nav bijis nedz pirms 1991.gada Persijas līča kara, nedz pirms serbu spēku bombardēšanas Kosovā 1999.gadā, nedz pirms iebrukuma Afganistānā 2001. gadā, nedz pirms Irākas kara 2003.gadā.
Savu vēlētāju noskaņojumam uzmanīgi seko arī likumdevēji, un vairums amerikāņu, kas saistās ar ar saviem pārstāvjiem Kongresā, iebilst pret jaunu karu.
Merilendas republikāņu pārstāvja Endija Herisa birojs vēsta, ka pret uzbrukumu izteikušies 1187 vēlētāji, kas saistījušies ar kongresmeņa biroju, kamēr tam atbalstu izteikuši vien 27 vēlētāji.
Pat tāds pārliecināts militārās iejaukšanās atbalstītājs kā senators Džons Makeins atzīst, ka vēlētājus pārliecināt ir grūti.
Republikāņus arī satrauc tas, ka gadījumā, ja viņi atbalstītu uzbrukumu Sīrijai, viņi sevi parādītu kā Obamas atbalstītājus.