Sīrijas krīze un konflikts Austrumukrainā nav savstarpēji saistīti, norādīja diplomāte.
"Mēs pieņemsim lēmumu Ukrainas jautājumā atkarībā no tā, kas notiek Ukrainā. Kā zināms, sankcijas ir saistītas tieši ar Ukrainu. Tāpēc no mūsu skatu punkta viss, kas notiek Sīrijā, neietekmēs mūsu lēmumus attiecībā uz Ukrainu," paskaidroja Ņūlenda.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien deva rīkojumu sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu. Otrdien Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Sīriju ir atstājušas pirmās Krievijas militārās lidmašīnas.
Tiesa gan, Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs otrdien paziņoja, ka Krievijas kara aviācijas spēki, kas paliks Sīrijā pēc kontingenta lielākās daļas atgriešanās dzimtenē, turpinās veikt uzlidojumus teroristu objektiem.
Krievijas bruņotie spēki Sīrijas pilsoņkarā valsts prezidenta Bašara al Asada pusē iesaistījās septembrī.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 270 000 cilvēku.