Kā kiberdrošībai veltītā konferencē paskaidrojis NDA direktors Kits Aleksanders, šādi aģentūra vēlas samazināt to cilvēku skaitu, kuriem pieejama slepena informācija. K. Aleksanders nepieminēja par šī lēmuma saistību ar Edvarda Snoudena lietu, tomēr uzsvēra, ka slepeno dienestu darba pamatā ir uzticība cilvēkiem, kam ir piekļuve pie slepeniem datiem. Darbinieki, kuri neattaisno šo uzticību, pēc viņa vārdiem, var nodarīt valstij milzīgu zaudējumu.
K. Aleksanders arī piebilda, ka pašlaik NDA strādā aptuveni tūkstotis sistēmas administratoru, un lielāko daļu no viņiem var aizstāt ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību. Tas, pēc NDA direktora vārdiem, padarīs datortīklus drošākus.
Kā papildus drošības pasākums, pēc K. Aleksandera vārdiem, NDA nesen tika ieviesti noteikumi, kas uzliek sistēmas administratoriem par pienākumu ar slepenu informāciju strādāt tikai vismaz viena kolēģa klātbūtnē.
Jāatgādina, ka Edvards Snoudens agrāk strādāja ar sistēmas administratoru, kā līgumstrādnieks NDA, kā arī sadarbojās ar ASV CIP. 2013. gada jūnija sākumā viņš nodeva plašsaziņas līdzekļu rīcībā informāciju par ASV slepeno dienestu programmu PRISM, kura ļauj izsekot telefona sarunas un privātpersonu elektronisko saraksti.
ASV varas iestādes paziņojušas, ka E. Snoudens nodarījis ievērojamus zaudējumus ASV nacionālajai drošībai un apsūdzēja viņu slepenas informācijas izpaušanā. Tobrīd E. Snoudens jau atradās Honkongā. Jūnija beigās viņš ieradās Maskavā un aizvadīja Šerementjevas lidostas tranzītzonā aptuveni 40 dienas, līdz 1. augustā Krievijas varas iestādes uz gadu piešķīra viņam pagaidu patvērumu un 7. augustā pameta lidostu. ASV prezidents Baraks Obama, atsaucoties uz Krievijas atteikumu izdot E. Snoudenu, atcēla šī gada septembrī paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.