"Pa dažādiem kanāliem mēs esam paskaidrojuši Krievijas amatpersonām, ka Eiropā plānotās pretraķešu aizsardzības sistēmas neapdraud un nevar apdraudēt Krieviju," paziņoja Nacionālās drošības padomes pārstāvis Tomijs Vitors.
Jāatgādina, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā, Kaļiņingradā tiks izvietoti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander.
Lai gan NATO apgalvo, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķis ir novērst draudus, kurus, piemēram, varētu radīt Irāna, Maskava uzskata, ka tā var tikt izmantota, lai pārtvertu arī Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tādējādi mazinot to atturošā faktora lomu.
ASV aizsardzības projekta ietvaros daļu pretraķešu aizsardzības sistēmas savā teritorijā ir piekritusi izvietot Rumānija un Polija, kā arī Turcija, kura nolēmusi izvietot savā teritorijā NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas radaru staciju.
Vitors pauda pārliecību, ka pretraķešu sistēmas ieviešana norit labi, un Vašingtona neredz iemesla, lai izstātos no tās.
"Mēs turpinām ticēt, ka sadarbība ar Krieviju pretraķešu aizsardzībā var vairot Savienoto Valstu, mūsu sabiedroto Eiropā un Krievijas drošību, un mēs turpināsim strādāt ar Krieviju, lai noteiktu parametrus iespējamajai sadarbībai," viņš piebilda.
"Tomēr, veicinot sadarbību, mēs nekādā veidā neierobežosim vai nemainīsim mūsu [pretraķešu aizsardzības sistēmas] izvietošanas plānus Eiropā," uzsvēra Vitors.