"Šādi incidenti nākotnē var atkārtoties, un mums jābūt gataviem," Nausēda sacīja Kijivā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Pašlaik runa ir ne tikai par dronu vai citu objektu, kas lido virs Lietuvas teritorijas, atklāšanu, bet arī par procedūrām un iespējām šādus objektus notriekt," viņš teica.
Lietuvas prezidents sacīja, ka incidents Latvijā vēlreiz apliecina nepieciešamību NATO gaisa telpas patrulēšanas funkcijas Baltijas valstīs pārveidot par pretgaisa aizsardzību un paātrināt alianses rotācijas gaisa aizsardzības modeļa īstenošanu.
Pašlaik Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā sabiedroto iznīcinātāji galvenokārt pilda patrulēšanas funkcijas un pavada Krievijas militārās lidmašīnas, kas lido virs Baltijas jūras, pārkāpjot starptautiskos lidojumu noteikumus.
Pagājušajā gadā NATO samitā Viļņā tika panākta vienošanās par Baltijas valstu gaisa telpas pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.