2019.gadā Vašingtona kļuva par pirmo ASV štatu, kas legalizējis cilvēku mirstīgo atlieku kompostēšanu. Vēlāk Vašingtonas štatam sekoja Kolorado, Oregona, Vērmonta un Kalifornija.
Ņujorkas štata gubernatore Ketija Hokula sestdien atļāva mirstīgo atlieku pārveidošanu kompostā arī Ņujorkas štatā.
Cilvēku mirstīgo atlieku kompostēšana tiek uzskatīta par videi draudzīgāku alternatīvu apbedīšanai un kremēšanai.
Cilvēka mirstīgās atliekas tiek ievietotas noslēgtā konteinerā, kas piepildīts ar šķeldu, lucernu un salmiem. Konteiners pēc tam tiek aizvērts un mikrobi 30 dienu laikā pārvērš mirstīgās atliekas kompostā, kas pēc tam tiek atdots radiniekiem, kuri to var izmantot puķu, koku vai dārzeņu iestādīšanai.
Lai gan kompostēšana rada mazāku oglekļa emisiju nekā apbedīšana un kremācija un ir praktisks risinājums pilsētās, kurās kapsētu platība ir ierobežota, pastāv ētiski jautājumi par to, kas notiek ar augsni, kas rodas kompostēšanas rezultātā.
Ņujorkas štata katoļu bīskapi iebilda pret kompostēšanas atļaušanu, norādot, ka pret cilvēku mirstīgajām atliekām nedrīkst izturēties kā pret sadzīves atkritumiem.
Bažas rada arī kompostēšanas izmaksas, kas nav mazas. Taču ASV uzņēmums "Recompose", kas piedāvā šādu pakalpojumu, norāda, ka viņu piedāvātā cena 7000 dolāru ir konkurētspējīga ar citiem apbedīšanas veidiem.
Saskaņā ar ASV Nacionālās apbedīšanas direktoru asociācijas (NFDA) datiem, vidējā summa ASV par bērēm ar apbedīšanu 2021.gadā bija 7848 dolāri vai 6971 dolārs par bērēm ar kremāciju.
Cilvēku mirstīgo atlieku kompostēšana ir legāla arī Zviedrijā, bet Lielbritānijā ir atļauta apbedīšana zemē bez zārka vai zārkā, kas ātri sadalās.