Pārstāvju palātā par šo reformu nobalsoja 219 deputāti, pret balsoja 212 deputāti. Reformas pretinieku vidū bija visi 178 republikāņu deputāti, kā arī 34 demokrāti, ziņo AP. Tagad likumprojekts nodots Senātam, kas drīzumā varētu balsot par tā apstiprināšanu. Pēc tam B.Obama varēs izsludināt ilgi gaidīto likumu.
ASV sabiedrībā pēdējos gados bijušas ļoti asas diskusijas par veselības aprūpes sistēmas reformu. Liela daļa amerikāņu uzskata, ka sistēma bija jāpārveido, jo pašlaik tā ir pārāk dārga un neefektīva. ASV veselības aprūpei tērē 16% no iekšzemes kopprodukta, kas ir divreiz vairāk nekā citās attīstītajās valstīs. Turklāt par šo naudu amerikāņi nebūt nesaņem labāku veselības aprūpi, jo veselības rādītāji (mūža ilgums, zīdaiņu mirstība u.c.) ir vienādi vai pat sliktāki nekā citās turīgajās valstīs.
Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm ASV par iedzīvotāju veselības aizsardzību galvenokārt rūpējas nevis valsts, bet gan privātais sektors. Ārstniecības izdevumus apmaksā apdrošinātāji, bet polisi iespējams saņemt no darba devēja vai iegādāties pašam. Šīs sistēmas lielākais trūkums ir tas, ka desmitiem miljonu amerikāņu ir bez veselības apdrošināšanas, tādēļ slimības gadījumā nevar saņemt nepieciešamo palīdzību.
Jaunā likuma mērķis ir novērst šīs nepilnības. Paredzams, ka veselības apdrošināšanu iegūs 32 miljoni amerikāņu, kam pašlaik nav šādas apdrošināšanas. Likums arīdzan aizliegs apdrošināšanas sabiedrībām atteikt polisi cilvēkiem, kam jau ir nopietnas veselības problēmas. Par reformas ieviešanu daļēji nāksies samaksāt turīgāko amerikāņu slānim, kam būs jāmaksā lielāki nodokļi.
Republikāņi asi protestē pret šo reformu, jo uzskata, ka demokrāti mēģina ieviest ASV «sociālistisko medicīnu». Viņi raizējas, ka reforma palielinās birokrātiju un vājinās privāto sektoru. B.Obama iebildis, ka reforma palīdzēs desmit gadu laikā samazināt ASV budžeta deficītu par 138 miljardiem dolāru. «Šis likums neatrisinās visas mūsu veselības aprūpes sistēmas problēmas, tomēr tas noteikti ir solis pareizā virzienā,» uzskata B.Obama.