ASV republikāņi to jau nodēvējuši par savdabīgu dāvanu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kas pasniegta īsi pirms abu valstu ārlietu ministru pirmās tikšanās. Taču drīzāk lēmums būtu vērtējams kā reveranss Vācijai un signāls, ka Vašingtona ir gatava atjaunot labās attiecības, kas zināmā mērā tika sabojātas iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa valdīšanas laikā.
Baltais nams laipo
Prezidenta Džo Baidena administrācija acīmredzami cenšas laipot un pieņemt lēmumus, kas apmierinātu gan politiķus Vašingtonā, gan tradicionālos sabiedrotos Rietumeiropā – galvenokārt Vācijā. Šāda nostāja demonstrē atteikšanos no D. Trampa laikā piekoptās politikas, kuras vadmotīvs bija Savienoto Valstu pašpietiekamība un atteikšanās no vadošās lomas spēlēšanas pasaules ģeopolitiskajā arēnā. Pašlaik aktuāla kļuvusi starptautiskā sadarbība un Savienoto Valstu iesaistīšanās globālajā politikā.
Trešdienas vakarā ASV paziņoja, ka stājas spēkā sankcijas pret vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti gāzes vada Nord Stream 2 būvniecībā, taču starp šīm kompānijām nav paša galvenā būvnieka – Vācijas uzņēmuma Nord Stream 2 AG, kura vadītājs Matiass Varnigs tiek uzskatīts par personu, kam ir ļoti labas attiecības ar Krievijas prezidentu un viņa administrāciju, raksta AP. Ir skaidrs, ka šādā veidā Baltas nams vēlas uzsvērt, ka grib saglabāt labas attiecības ar Vāciju, kuras interesēs ir pabeigt gāzes vada ierīkošanu. Deutsche Welle vēsta, ka pašlaik šis projekts, kura galvenais mērķis ir nodrošināt Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, ir pabeigts par 95 procentiem.
Baltais nams gan turpina uzsvērt, ka iebilst pret Nord Stream 2 celtniecību, jo uzskata, ka šis gāzes vads, kas tiek būvēts Baltijas jūras dibenā, vairos Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas piegādātajiem dabas resursiem. Krievija un tās sabiedrotie norāda, ka iebildes pret vada būvniecību motivētas tikai ar ASV vēlmi pārdot Eiropas valstīm gāzi, kas ir krietni dārgāka par Krievijas piedāvāto.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vēstulē Kongresam paziņoja, ka sākotnējo sankciju atcelšana Šveicē bāzētajam Vācijas uzņēmumam un tā vadītājam Varnigam "ir ASV nacionālajās interesēs". Neraugoties uz šo lēmumu, Dž. Baidena administrācija trešdien noteica sankcijas astoņiem Krievijas uzņēmumiem un kuģiem, kas iesaistīti šī gāzes vada projektā. Spēkā paliek arī ASV agrāk noteiktie soda pasākumi citām šajā projektā iesaistītajām organizācijām. Turklāt Baidena administrācija paziņoja, ka tās nostāja pret šo gāzes vadu, kuru Krievija steidz pabeigt, nav mainījusies. "Baidena administrācija ir skaidri likusi saprast, ka cauruļvads Nord Stream 2 "ir slikts darījums; tas ir ģeopolitisks Krievijas projekts, kas apdraud Eiropas enerģētisko drošību", sacīja Baltā nama preses sekretāra vietniece Karīna Žana-Pjēra. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, kurš telefonsarunā ar Blinkenu bija apspriedis šo jautājumu, atzinīgi novērtējis ASV lēmumu. "Mēs uztveram to kā konstruktīvu soli, ko mēs ar prieku turpināsim apspriest ar mūsu partneriem Vašingtonā," Māss sacīja reportieriem Berlīnē.
Jāgaida sarunas
Informācija par sankcijām izskanēja tikai pāris stundu pirms tam, kad Reikjavīkā pirmo reizi tikās ASV un Krievijas ārlietu resoru vadītāji Sergejs Lavrovs un Entonijs Blinkens.
Tiekoties aci pret aci Arktikas Padomes sanāksmes gaitā Islandē, Blinkens sacīja Lavrovam, ka Vašingtona meklē sadarbību ar Krieviju, bet atbildēs uz jebkādu agresiju. "Ja Krievija rīkosies agresīvi pret mums, mūsu partneriem, mūsu sabiedrotajiem, mēs atbildēsim." Viņš uzsvēris, ka ASV cer uz paredzamām, stabilām attiecībām ar Krieviju, "kuras mēs uzskatām par labām mūsu tautai, labām krievu tautai un tiešām labām pasaulei".
Lavrovs sacīja, ka Maskava ir gatava apspriest visus jautājumus ar Vašingtonu, bet aicināja uz godīgumu. "Mēs esam gatavi apspriest visus jautājumus bez izņēmuma, ja mēs saprotam, ka diskusijas būs godīgas un balstītas uz abpusēju uzticību," Lavrova teikto citē AFP.
Bija gaidīts, ka pēc Blinkena un Lavrova tikšanās tiks publiskota informācija par abu valstu līderu Putina un Baidena iespējamā samita laiku un vietu. AP raksta, ka ministru sarunās šis jautājums tomēr neesot ticis apspriests, jo par to esot jālemj valstu vadītājiem.