Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

ASV un Afganistānai jāvienojas par nākotni pēc 2014. gada

Baltajā namā piektdien notiks ASV prezidenta Baraka Obamas un Afganistānas prezidenta Hamīda Karzajī tikšanās, kam var būt izšķiroša loma valstu divpusējās attiecībās pēc 2014. gada, kad no Afganistānas paredzēts izvest starptautiskos kaujas spēkus. Abu līderu saruna var pavirzīt uz priekšu vai «norakt» iespējamo vienošanos par amerikāņu palīdzību nodrošināt mieru vardarbības plosītajā valstī arī pēc tam, kad kontrole pār drošību būs pilnībā nodota afgāņu rokās.

Bailes par nākotni

Pašlaik Afganistānā atrodas simts tūkstoši ārvalstu karavīru, no tiem gandrīz 66 tūkstoši ir amerikāņi. B. Obamas administrācijas plāns paredz, ka līdz 2014. gada beigām lielākajai daļai no viņiem ir jāpamet Afganistāna. Arī H. Karzajī atbalsta ārvalstu kareivju «pazušanu» no afgāņu pilsētām un ciematiem.

Vašingtona joprojām apsver, cik strauji būtu jāveic karaspēka izvešana un cik lielam amerikāņu militārajam personālsastāvam būtu jāpaliek Afganistānā arī pēc 2014. gada. ASV un NATO spēku Afganistānā komandieris ģenerālis Džons Alens rekomendējis paturēt no 6000 līdz 15 000 amerikāņu karavīru, tomēr B. Obamas administrācija runā par 3000-9000, raksta Reuters.

Daudzi afgāņi uzskata, ka no aptuveni 350 tūkstošiem karavīru un policistu sastāvošie Afganistānas drošības spēki pēc 2014. gada nespēs pienācīgi atbildēt uz iespējamiem drošības draudiem, ko var radīt islāmistu kustība Taliban un citi ekstrēmistu grupējumi. «Vairums Afganistānas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pilnīga ASV karaspēka izvešana nozīmēs nacionālo drošības spēku un valdības sabrukumu,» domā politiskais analītiķis Ahmads Sajedī.

Jāatrisina domstarpības

Tomēr par amerikāņu karavīru palikšanu Afganistānā arī pēc 2014. gada varēs runāt tikai pēc tam, kad Vašingtona un Kabula parakstīs divpusējo drošības sadarbības līgumu. Sagaidāms, ka vienošanās par to nenāks viegli.

H. Karzajī ir kategoriski pret ASV prasību nodrošināt tiesisko imunitāti amerikāņu karavīriem, kuri paliktu Afganistānā pēc 2014. gada. Afganistānas prezidents ir arī neapmierināts, ka viņa valsts teritorijā joprojām darbojas ASV militārie cietumi, kuros atrodas tūkstošiem afgāņu.

Sagaidāms, ka arī Afganistānas kaimiņi Pakistāna, Irāna un Krievija tuvākajā laikā izdarīs spiedienu uz H. Karzajī administrāciju, jo iestājas pret ilgtermiņa ASV militāro klātbūtni reģionā.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Afganistāna gribēs, lai ASV arī pēc 2014. gada sniedz militāro, ekonomisko un politisko palīdzību, jo pretējā gadījumā pastāv draudi, ka valsti var pārņemt pilsoņkarš un pie varas varētu atgriezties talibi.

Domājams, ka piektdienas tikšanās laikā B. Obama lūgs H. Karzajī atbalstīt talibu politiskās pārstāvniecības atklāšanu Katarā, lai dotu impulsu iespējamajām miera sarunām starp Afganistānas valdību, Taliban un citām ietekmīgām afgāņu grupām. Līdz šim talibi ir noraidījuši tiešas sarunas ar H. Karzajī valdību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits