Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

ASV un Krievija atgādina par auksto karu

Pār ASV un Krievijas attiecībām, kas jau atrodas savā zemākajā punktā pēdējos divdesmit gadus, ir nolaidusies aukstā kara ēna, jo Vašingtona un Maskava šajās dienās ir apmainījušās ar izteikumiem, kas atgādina par laiku, kad abas lielvaras intensīvi mērījās ar militārajiem muskuļiem.Nedēļas nogalē notikušajā ikgadējā Minhenes Drošības konferencē ASV aizsardzības sekretārs Čaks Heigels paziņoja, ka amerikāņi Spānijas piekrastē ir izvietojuši iznīcinātājkuģi USS Donald Cook, kas būs viens no elementiem NATO iecerētajā pretraķešu aizsardzības vairogā Eiropā.

Kā zināms, Vašingtona līdz 2020.gadam vairākās vietās Eiropā uz sauszemes un ūdens plāno izvietot pretraķešu aizsardzības elementus, kuru uzdevums būs aizsargāt Eiropu un ASV pret iespējamiem uzbrukumiem no tādām Rietumiem naidīgām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, kuras strādā pie savām kodolprogrammām. Daļu aizsardzības vairoga elementu plānots dislocēt Krievijas robežas tuvumā - Polijā un Rumānijā -, tāpēc Maskava uzskata, ka tā patiesais mērķis varētu būt Krievijas raķešu sistēmas spēju mazināšana.Pēc Heigela paziņojuma Krievijas amatpersonas izteikušas brīdinājumus, ka gadījumā, ja ASV turpinās savu pretraķešu aizsardzības spēju uzlabošanu, attīstot pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā, Maskava varētu apsvērt izstāšanos no 2010.gadā parakstītā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma jeb START."Mēs esam nobažījušies, ka ASV turpina pilnveidot pretraķešu aizsardzības spējas, ignorējot Krievijas intereses un rūpes," Krievijas Aizsardzības ministrijas augstākā amatpersona atbruņošanās jautājumos Mihails Uļjanovs sacīja ziņu aģentūrai Interfax. "Šāda politika var graut stratēģisko stabilitāti un novest pie situācijas, ka Krievija būs spiesta izmantot savas tiesības izstāties no START."NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens Minhenes konferencē pārmeta Krievijai agresīvu retoriku un kritizēja krievu lēmumu izvietot ballistiskās raķetes Kaļiņingradā un Baltijas valstu pierobežā. "Mums ir jāatturas no abpusējiem draudiem," NATO vadītāju citē izdevums The Stars and Stripes. "Jaunu uzbrukuma ieroču izvietošanai nav vietas patiesās stratēģiskajās partnerattiecībās."Viļņošanos radījušas arī ziņas, ka ASV janvārī pārējās NATO dalībvalstis ir informējušas par Krievijas raķešu izmēģinājumiem, ar kuriem varētu būt pārkāpts 1987.gadā starp ASV un PSRS parakstītais Vidējas darbības rādiusa kodolspēku līgums (INF), kas aizliedz izmantot spārnotās un ballistiskās raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 4.februārī!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits