ASV un Krievija uz bruņošanās sacīkstes sliekšņa

Sekojošā Maskavas un Vašingtonas attiecību pārstartēšana nav veicinājusi saskaņu. Gluži pretēji - abu valstu starpā valda nopietnas nesaskaņas par amerikāņu iecerēto pretraķešu aizsardzības vairogu Eiropā, ko krievi uzskata par draudu nacionālajai drošība. Amerikāņu nepiekāpība un krievu bailes ir radījušas augsni apgalvojumiem, ka var sākties bruņošanās sacensība, kāda tika pieredzēta pēc Otrā pasaules kara.

Vašingtonas plāns paredz, ka līdz 2020. gadam vairākās vietās Eiropā uz sauszemes un ūdens ir jāizvieto pretraķešu aizsardzības elementi. To uzdevums būtu aizsargāt Eiropu un ASV pret iespējamiem uzbrukumiem no tādām Rietumiem naidīgām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, kuras pēdējos gados aktīvi strādā pie savām kodolprogrammām. Ja par pirmo ir nopietnas aizdomas, ka tā mēģina iegūt kodolieročus, tad otrā jau ir veikusi vairākus kodolizmēģinājumus.

Daļa aizsardzības vairoga elementu tiktu dislocēti Krievijas robežas tuvumā, tādēļ Maskava uzskata, ka tā patiesais mērķis varētu būt Krievijas raķešu sistēmas spēju mazināšana. Krievijas bažas vēl vairāk pastiprina Amerikas un NATO kategoriskā pretestība Maskavas piedāvājumam veidot kopīgu pretraķešu aizsardzības sistēmu. «Amerika maina stratēģisko līdzsvaru par labu sev tādējādi, ka tā vēlas neitralizēt Krievijas kodolpotenciālu,» Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins sacījis sarunā vācu izdevumam Der Spiegel. «Kremlim ir apnicis, ka amerikāņi mūs uzskata par muļķiem.»

Diplomāts stāsta, ka jūlijā, tiekoties ar ASV valsts sekretāres vietnieci Elenu Taušeri, viņš jautājis: «Vai jūs turpinātu izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas elementus Polijā, ja citplanētieši pilnībā atbruņotu Irānu?» Uz to E. Taušere atbildējusi apstiprinoši, sakot, ka Vašingtona no sava plāna neatkāpsies.

Analītiķi uzskata, ka amerikāņi nevēlas veidot kopīgu aizsardzības vairogu ar Krieviju, jo tādā gadījumā ar Maskavu būtu jādalās slepenā NATO informācijā.

Pirms dažām nedēļām Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka gadījumā, ja amerikāņi nemainīs savus plānus, Krievijas rietumos un dienvidos, kā arī Baltkrievijā tiks izvietotas ballistiskās raķetes Iskander.

Kremļa saimnieks arī brīdināja, ka Maskava varētu izstāties no pērn ar ASV parakstītā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START), kas nosaka, ka katrai valstij līdz 2018. gadam kodolgalviņu arsenāls jāsamazina līdz 1550.

ASV laikraksts The Christian Science Monitor vēsta, ka šā gada sākumā Krievija savu kodolgalviņu skaitu bija samazinājusi zem START noteiktā limita, tomēr pašlaik to daudzums šo robežu pārsniedzis par 16 kaujas galviņām.«Ja NATO pilnveido savu aizsardzības vairogu, tad mums diemžēl ir jāuztrin savi zobeni,» uzskata D. Rogozins.

Krievijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Nikolajs Makarovs pagājušajā nedēļā sarunā ar ārvalstu militārajiem pārstāvjiem sūrojies, ka amerikāņu plāna dēļ Krievija tiekot ievilkta jaunā bruņošanās sacīkstē ar Rietumiem. «Kādēļ Krievija tiek atdalīta no Eiropas? Mēs esam gatavi sadarboties un kopīgi veidot pretraķešu aizsardzības sistēmu,» viņa teikto citē aģentūra AFP. «Kādēļ viņi nevēlas mums panākt pretī? Tas nozīmē, ka kāds šajā situācijā ir ieinteresēts.»