"Bet galu galā lēmums par likumu maiņu, lai nepieļautu šādus atgadījumus, būs jāpieņem Savienoto Valstu likumdevējiem un Savienoto Valstu sabiedrībai," viņa piebilda.
Austrāliju 1996.gadā satricināja traģēdija, kad ar pusautomātisko ieroci bruņojies slepkava Mārtins Braients Tasmānijā nogalināja 35 cilvēkus.
Centriski labējā premjerministra Džona Hovarda valdība bez kavēšanās ieviesa stingrākus šaujamieroču kontroles likumus, zināmus ieročus aizliedzot, nosakot ieroču īpašnieku minimālo vecumu, kā arī ieviešot licences.
Rezultātā tika iznīcināti vairāk nekā 600 000 šaujamieroču. Likuma grozījumi to pieņemšanas laikā izraisīja strīdīgu reakciju, tomēr tagad tiem ir plašs sabiedrības atbalsts.
Kaut arī vardarbība ar šaujamieroču izmantošanu nav pazudusi pavisam, kopš stingrāku likumu ieviešanas Austrālijā apšaudes ar lielu bojā gājušo skaitu vairs nav notikušas atšķirībā no ASV, kur šādi slaktiņi notiek visai regulāri.
Pēc masu apšaudēm ASV Kongresā regulāri parādās aicinājumi pastiprināt ieroči kontroli, tomēr republikāņi un daļa demokrātu izvēlas nerīkoties, paužot bažas, ka tas varētu apdraudēt ASV konstitūcijas otro labojumu, kas paredz tiesības uz šaujamieroču nēsāšanu un glabāšanu.
Jau ziņots, ka Lasvegasā svētdienas vakarā brīvdabas kantrimūzikas festivālā notikušajā apšaudē nogalināto skaits pieaudzis līdz 59, bet ievainoti 527 cilvēki, pirmdien preses konferencē paziņojis Lasvegasas policijas priekšnieks Džozefs Lombardo. Varasiestādes arī pieļāvušas, ka nogalināto skaits var pieaugt.
Uzbrucējs - 64 gadus vecais Stīvens Padoks - bija apgādājies ar pamatīgu arsenālu. Viesnīcas numuriņā, no kura viņš atklājis uguni pa cilvēkiem, atrasti 23 šaujamieroči, bet viņa mājvietā 130 kilometrus no Lasvegasas - vēl 19 šaujamos.