Gaidāms, ka izlūkdienestu ziņojums par hakeru darbību ASV prezidentam Barakam Obamam tiks iesniegts ceturtdien, bet jaunievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam - piektdien, lai arī tā saturs vēl tiekot apspriests, pavēstījušas amatpersonas.
Pēc vēlēšanām iegūtā izlūkošanas informācija devusi Obamas administrācijai lielāku skaidrību par Krievijas valdības lomu hakeru uzbrukumos un informācijas noplūdināšanā nekā tai bija 7.novembrī, kad ASV izlūkdienesti pauda "pārliecību", ka Maskava organizēja kiberuzbrukumus, pavēstīja amatpersonas.
Papildu izlūkinformācija arī varētu būt ietekmējusi Obamas 29.decembrī pieņemto lēmumu atbildēt uz kiberuzbrukumiem, izraidot 35 Krievijas diplomātus, kas turēti aizdomās par spiegošanu, kā arī nosakot citas sankcijas, norādīja amatpersonas.
Tomēr tās nesniedza datus par trešo pusi, kas nodevusi informāciju WikiLeaks, norādot, ka nevēlas atklāt to, kā ASV ieguvušas šo informāciju.
ASV amatpersonas jau pirms vairākiem mēnešiem bija secinājušas, ka Krievijas izlūkdienesti ir vadījuši hakeru darbību. Tās tomēr nebija tik pārliecinātas par iespēju pierādīt, ka Maskava arī kontrolējusi demokrātu prezidenta amata kandidāti Hilariju Klintoni kompromitējošas informācijas atklāšanu.
Šīs izlūkinformācija ir svarīga, jo Obama ir saņēmis paša pārstāvētās Demokrātiskās partijas kritiku par to, ka viņa administrācija gaidīja vairākus mēnešus, lai atbildētu uz kiberuzbrukumiem. Arī abu ASV Kongresa palātu - Senāta un Pārstāvju palātas - līderi, tostarp republikāņi, aicinājuši veikt izmeklēšanu.
Savukārt jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ir apšaubījis ASV izlūkdienestu secinājumus, ka Krievija ir centusies panākt viņa ievēlēšanu, kā arī kaitēt Klintonei.
Krievija ir noraidījusi apsūdzības kiberuzbrukumos.
Portāls Diena.lv jau decembrī vēstīja par kādu ar Krieviju saistītu hakeru grupu - Hercogiem, kas ielauzās demokrātijas partijas serveros, lai iegūtu informāciju par partiju un kandidāti Hilariju Klintoni.
Intervijā telekanālam Fox WikiLeaks dibinātājs Džūljens Asanžs noliedza, ka Demokrātu nacionālās komitejas un Klintones kampaņas vadītāja Džona Podestas uzlauztos e-pastus būtu ieguvis no kādas valsts. Viņš tomēr neizslēdza, ka tos būtu ieguvis no kādas trešās puses.
Sākotnēji bažas par Krievijas hakeru darbību pastiprinājās jau augustā, kad ASV izlūkdienesti secināja, ka Krievijas izlūkdienesti ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu cenšas traucēt un diskreditēt ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanas.
Obama augustā noraidījis dažu padomnieku rosinājumu atklāt Krievijas saistību ar hakeru uzbrukumiem un spert slepenus atbildes soļus, pavēstījusi kāda ASV amatpersona.
Tā vietā Obama esot brīdinājis Putinu privāti, norādot, ka līdzīgs vēstījums, kas izteikts Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, esot palīdzējis samazināt Ķīnas hakeru uzbrukumus.
Arī oktobrī Obama nevēlējā atbildēt uz Krievijas hakeru darbību, norādot, ka šādi centieni tiks uzskatīti par palīdzību Klintonei, kas varētu arī aptraipīt viņas administrāciju, pavēstīja kāda amatpersona.
Obama sācis rīkoties pēc tam, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja Tramps, kurš sācis nonievāt ASV izlūkdienestu ziņas par Krievijas hakeru darbību, atklāja cita amatpersona.
Ezis
Cūkai cūkas šmucības.
Tad jau pundurelis