Pēc sarunām ar sabiedrotajiem Eiropā ASV līderis savā pirmajā telefona sarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu raidīja virkni pārmetumu Kremļa virzienā, piekodinot, ka necietīs uzbrukumus sabiedrotajiem.
Atjauno alianses
Aizvadītās nedēļas nogalē Baidens sazvanījās ar britu premjeru Borisu Džonsonu, un, kā raksta BBC, Lielbritānija "silti sveica" amerikāņu atkārtotu pievienošanos Parīzes klimata līgumam. Vēlāk ASV līderis sarunājās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Līdzīgi kā sarunā ar britu premjeru, arī ar Makronu klimata jautājumu apspriešana notika bez aizķeršanās, bet, kā raksta Bloomberg, ekonomikas jautājumos pilnīga vienprātība neizskanēja. Mediji nākotnē paredz domstarpības tēmās, kas skars ES nodokļu politiku pret ASV tehnoloģiju gigantiem Amazon un Facebook.
Šonedēļ Baidens sazinājās arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. ASV līderis paziņojis, ka vēlas "atgriezt dzīvību transatlantiskajās attiecībās", un Merkele ielūdza amerikāni apciemot Vāciju. Lielākās domstarpības tiek paredzētas Vācijas atbalstītā Krievijas projekta Nord stream 2 jautājumā. Merkele iepriekš pauda cerību, ka jaunā administrācija varētu atmaigt pret projektu. Tomēr Baidens šādu iespēju noraidījis un, kā raksta Reuters, norādījis, ka Eiropai "tas ir slikts projekts".
Trešdien Baidens, ieturot solīto stingro nostāju pret Krieviju, sarunās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei un pauda bažas par politiskā opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu un viņa atbalstītāju protestu apspiešanu. "Prezidents Baidens skaidri norādīja, ka ASV rīkosies izlēmīgi savu nacionālo interešu aizstāvībai, atbildot uz Krievijas darbībām, kas kaitē mums vai mūsu sabiedrotajiem," pēc sarunas sacīja Baltā nama pārstāvji. Abi valstu līderi gan apstiprināja kodolieroču kontroles līguma pagarināšanu. Tas paredz, ka abām lielvarām nedrīkst piederēt vairāk par 1550 kodolgalviņām.
Jāatzīmē, ka Kremlis preses relīzē pēc abu prezidentu sarunas Baidena pārmetumus Krievijai neatreferēja un tikai norādīja, ka Putins atbalsta attiecību normalizēšanu un ka sarunā apspriesta pandēmija, Irāna un ekonomika.
Trampa kurss
Šonedēļ amatā tika apstiprināts Baltā nama valsts sekretārs, bijušais Baidena padomnieks un Baraka Obamas administrācijas diplomāts Entonijs Blinkens. Viņu atbalstīja arī sauja ietekmīgu Republikāņu partijas politiķu. Viņš, kā ziņo mediji, spēlēs būtisku lomu ASV ārpolitikas noteikšanā un tāpat kā prezidents uzskata, ka Trampa prezidentūra ir ievērojami palīdzējusi Ķīnai. Vienlaikus gan, kā liecina žurnāla Foreign Policy aptaujātie eksperti, attiecībās ar Ķīnu Baltais nams, visticamāk, saglabās Donalda Trampa laikā iesākto kursu. Paredzams, ka divas lielākās viedokļu sadursmes tuvākajā laikā būs jautājumos par Ķīnas centieniem paplašināt savu ietekmi Honkongā un Taivānā. "Amerikāņu diplomātijas dambī, kas cerēja aizkavēt Ķīnas pieaugošos draudus, parādīsies arvien jaunas sūces," sacījis Baraka Obamas administrācijas diplomāts Brets Bruens.
Tāpat Blinkens minējis, ka sarežģīts jautājums būs Irānas kodolvienošanās līgums, ko panāca Obama, bet "sarāva" Tramps. Valsts sekretārs uzskata, ka amerikāņiem jācenšas panākt «ilglaicīgāku un spēcīgāku» vienošanos ar Irānu.
Baidens arī apturējis klimata aizstāvju skarbi kritizēto naftas vada savienojuma ar Kanādu izbūvi, izpelnoties nopēlumu no citkārt draudzīgās kaimiņvalsts.