Gluži tāpat kā savā inaugurācijas runā Baidens aicinājis republikāņus kopīgi strādāt, lai pieņemtu likumus, kas nāktu par labu valstij. Tomēr līdz šim sadarbība Kongresā, kur demokrātiem ir vairākums abās palātās (Senātā – gaužām niecīgs), nav izdevusies, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ uz priekšu nevirzās demokrātu partijai tik svarīgie likumprojekti, kas attiecas uz veselības aprūpi, izglītības sistēmas reformu un stingrāku šaujamieroču kontroli, norāda BBC.
Atgūšanās sākusies
''Amerika atkal ir kustībā,'' tradicionālajā uzrunā abām Kongresa palātām, kas tika translēta lielāko televīzijas kanālu tiešraidē, paziņoja Baidens un norādīja, ka valsts pamazām gūst virsroku cīņā pār Covid-19 un iedzīvotāju vakcinēšana norit ļoti veiksmīgi. Deutsche Welle norāda, ka vakcinācijas plānā, kas tika izsludināts īsi pēc Baidena stāšanās amatā, bija paredzēts pirmajās 100 prezidentūras dienās izmantot 100 miljonus vakcīnu devu, un šis mērķis pārsniegts gandrīz divkārt.
Aptuveni 52% pieaugušo ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, un šonedēļ iedzīvotājiem daudzos štatos atļāva nevalkāt medicīniskās maskas ārpus telpām. Tomēr ar šo optimismu disonēja aina no Kapitolija sēžu zāles.
Parasti prezidenta uzrunas laikā tajā atrodas vismaz 1600 cilvēku, taču šoreiz prezidentu klātienē nevarēja uzklausīt vairāk par divām trešdaļām kongresmeņu.
Zālē, ievērojot distancēšanās prasības, atradās vien aptuveni 200 cilvēku, valdību pārstāvēja divi ministri, bet Augstāko tiesu – tikai tās priekšsēdētājs, raksta AFP. Tas lika atcerēties, ka vīruss vēl nav pieveikts.
Februārī Kongress apstiprināja Baidena plānu piešķirt 1,9 triljonus dolāru (1,57 triljonus eiro) pandēmijas seku novēršanai, tai skaitā tiešam finansiālajam atbalstam iedzīvotājiem, atgādina BBC. Prezidents ierosinājis vēl aptuveni 2 triljonus dolāru ieguldīt infrastruktūras attīstībā un jaunu darbvietu radīšanā (kopš pandēmijas sākuma likvidēts aptuveni 8,4 miljoni darbvietu), vidusšķiras stiprināšanā un nabadzības izskaušanā.
Viņš mudinājis Kongresu palielināt minimālo darba algu līdz 15 dolāriem stundā un norādījis – nav pieņemami, ka cilvēki, kuri strādā 40 stundu nedēļā, ir nabadzīgi.
Baidens sacījis, ka šādas investīcijas, kas tiek veiktas ''reizi paaudzē'', ir vitāli nozīmīgas ASV nākotnei. ''Amerika ir gatava pacēlumam. Mēs atkal strādājam, atkal sapņojam, atkal atklājam, atkal vadām pasauli,'' prezidenta sacīto citē AFP. Baidens ar gandarījumu paziņojis: ''Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm mūsu ekonomika šogad pieaugs par vairāk nekā 6%, kas ir straujākais pieauguma temps beidzamo četru gadu desmitu laikā.'' Tiesa, daļa ekonomistu (un ne tikai republikāņiem simpatizējošie) norāda, ka tik strauja ekonomikas karsēšana var novest pie inflācijas, raksta BBC.
Bagātie maksās vairāk
ASV līderis pievērsies visā pasaulē aktuālajai ienākumu nevienlīdzības problēmai, viņš uzsver – pandēmijas gadā lielākie cietēji bijuši ierindas pilsoņi, bet turīgākie iedzīvotāji un lielās korporācijas kļuvušas vēl bagātākas. ''Arī viņiem jāmaksā godīga daļa,'' sacījis Baidens un pavēstījis, ka ienākuma nodokļa likme pašiem bagātākajiem tiks palielināta no pašreizējiem 37% līdz 39,6%, kā tas bija pirms Donalda Trampa prezidentūras. Budžetā ienākušos līdzekļus prezidents vēlas novirzīt atbalstam ģimenēm, lielāko uzmanību pievēršot bērnu iespējām iegūt izglītību, – šis plāns ir 1,8 triljonus dolāru vērts.
Viņš arī rosinājis piešķirt papildu finansējumu Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), lai tas spētu iekasēt nodokļus no lielajām korporācijām, kas izmanto visdažādākos paņēmienus, lai izvairītos no to maksāšanas.
Republikāņu kongresmeņi gan šādu pieeju nosaukuši par sociālistisku un uzsvēruši, ka Baidena prezidentūra balstās uz valsts lomas palielināšanu, kas esot principiāli aplami.
Pievēršoties ārpolitikai, Baidens sacījis, ka viņam nācies labot Trampa administrācijas kļūdas un censties atjaunot Vašingtonas attiecības ar tradicionālajiem sabiedrotajiem Rietumeiropā, raksta AP.
Prezidents uzsvēris, ka ASV nav aizgājušas no starptautiskās arēnas un turpinās gan veicināt demokrātiju, vienlīdzību un cilvēktiesību ievērošanu uz planētas, gan aizsargāt savas nacionālās intereses. ''Mēs nevēlamies ne ar vienu konfliktēt, taču mūsu nostāja būs stingra,'' viņš sacījis par attiecībām ar Krieviju un Ķīnu.