Lai arī nerimstošie draudi no Ziemeļkorejas puses ir pazīstami, tie tomēr rada "acīmredzamas bažas", sacīja Kērnijs, piebilstot, ka "mēs veicam visus nepieciešamos piesardzības pasākumus". "Mēs novērojam gan Ziemeļkorejas vadības paziņojumus, gan darbības. Mēs arī veicam izsvērtus pasākumus, lai atbildētu uz šīm darbībām un šiem paziņojumiem," norādīja Kērnijs.
Viņš sacīja, ka šāda "rīcība un provokatīva retorika tikai kalpo tālākai Ziemeļkorejas izolācijai, lai kaitētu Ziemeļkorejas ekonomikai, pavirzītu atpakaļ centienus, kādus ziemeļkorejieši varētu vēlēties pielikt tautas atkalapvienošanai".
Kā ziņots, Ziemeļkoreja ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka tā ir apstiprinājusi kodoluzbrukumu plānu, kas vērsts pret mērķiem Savienotajās Valstīs.
"Sprādziena brīdis strauji tuvojas," brīdina Ziemeļkorejas armija, norādot, ka karš var izcelties "šodien vai rīt". "Mūsu revolucionāro bruņoto spēku nežēlīgā operācija šajā jautājumā beidzot tikusi izvērtēta un apstiprināta," teikts izplatītajā paziņojumā.
Vēl pagājušajā mēnesī Ziemeļkoreja draudēja sarīkot preventīvu kodoluzbrukumu ASV, bet pagājušajā nedēļā komunistiskās valsts līderis Kims Čenuns deva pavēli raķešu vienībām sagatavoties veikt triecienus ASV kontinentālajai daļai un militārajām bāzēm. Lai gan Ziemeļkoreja veikusi kodolizmēģinājumus, vairums ekspertu uzskata, ka tā vēl nav spējīga uzstādīt kodollādiņu ballistiskajā raķetē, kas varētu sasniegt ASV militārās bāzes vai Savienoto Valstu teritoriju.
Tikmēr, reaģējot uz Phenjanas izteiktajiem draudiem, Vašingtona paziņojusi, ka tiks uzstādīta pretraķešu aizsardzības baterija THAAD, lai aizsargātu ASV bāzes Klusā okeāna Guamas salā, kas atrodas aptuveni 3380 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Ziemeļkorejas un kur izvietoti aptuveni 6000 ASV karavīru, zemūdeņu un bumbvedēju. Turklāt uz Klusā okeāna rietumu daļu nosūtīti divi ar pretraķešu sistēmu "Aegis" aprīkoti kuģi, kuru mērķis ir pārtvert iespējamās Ziemeļkorejas raķetes, kas izšautas pret mērķiem ASV vai to sabiedroto teritorijā.
ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels sacīja, ka Ziemeļkorejas kara draudi apvienojumā ar tās militāro potenciālu rada "reālas un skaidri saredzamas briesmas" kā Savienotajām Valstīm, tā arī to sabiedrotajiem - Dienvidkorejai un Japānai. "Tagad viņiem ir kodolpotenciāls, tagad viņiem ir raķešu potenciāls," trešdien sacīja ministrs. "Mēs šos draudus uztveram nopietni."
Kaut arī līdz šim Ziemeļkorejas draudiem atbilstoša rīcība nav sekojusi, Dienvidkoreja norādīja, ka, pēc visa spriežot, Phenjana uz austrumu krastu ir pārvietojusi vidēja darbības rādiusa raķetes. "Varbūt šo soļu mērķis ir izmēģinājuma šāvieni vai arī armijas manevri," parlamenta deputātiem sacīja Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Kvandžins.
Eksperti uzskata, ka viens no relatīvi zema riska scenārijiem, kā Ziemeļkoreja varētu iziet no krīzes ar spēka demonstrāciju nolūkā saglabāt savu reputāciju, būtu veikt provokatīvu raķetes izšaušanu pār Japānas teritoriju. Arī Eiropas Savienība mudinājusi Phenjanu apturēt spriedzes kāpināšanu un no jauna iesaistīties dialogā ar starptautisko sabiedrību.
Nosodījumu Ziemeļkorejai ceturtdien pauda arī Krievija, norādot, ka Phenjanas veiktie ANO rezolūciju pārkāpumi ir "kategoriski nepieņemami". "Krievijai tas, ka Phenjana izturas nevērīgi pret ANO rezolūcijām [kodolieroču neizplatīšanas jomā], ir kategoriski nepieņemami," žurnālistiem sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.
Viņa izteikumi patlabanējā krīzē ir asākā Krievijas reakcija. Līdz šim Maskava mudinājusi visas puses ievērot savaldību un brīdinājusi, ka vispārējā situācija var kļūt nekontrolējama.
Izredzes atsākt apturētās sešu pušu sarunas par spriedzes mazināšanu Korejas pussalā Phenjanas uzvedības dēļ kļuvušas "sarežģītākas, ja ne pilnīgi neiespējamas", skaidroja Lukaševičs.
Reaģējot uz ASV un Dienvidkorejas bruņoto spēku manevriem, kā arī ANO sankcijām, Phenjana draudējusi uzbrukt Savienotajām Valstīm un Dienvidkorejai ar raķetēm un kodolieročiem.
Lukaševičs, kā bija noprotams, arī pauda nosodījumu Phenjanas kareivīgajai retorikai. "Mūsu galvenā tēze ir, cik vien drīz iespējams apturēt šos bīstamos manevrus un retoriku un radīt apstākļus, lai sešu pušu sarunas varētu atsākties, cik vien drīz iespējams," sacīja amatpersona. "Mēs esam pārliecināti, ka visi šie soļi un kareivīgie paziņojumi ir absolūti un kategoriski nepieņemami," sacīja Lukaševičs, izveidojušos situāciju raksturojot kā "ārkārtīgi saspringtu".
Spriedzi Korejas pussalā vēl vairāk saasinājis Ziemeļkorejas lēmums liegt dienvidkorejiešiem pieeju abu valstu kopīgajam Kesonas industriālajam parkam. Līdz šim Phenjana centusies, lai spriedze abu valstu attiecībās neskartu industriālā parka darbību, jo tas ir viens no svarīgākajiem tās ārvalstu valūtas avotiem.
Saspīlējums Korejas pussalā pakāpeniski pieaudzis, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Sodot Phenjanu par šo kodolizmēģinājumu, ANO nāca klajā ar jaunām sankcijām, ko Ziemeļkoreja izmantoja par ieganstu, lai izteiktu virkni draudu Seulai un Vašingtonai. Situāciju saasinājušas arī Dienvidkorejas un ASV ikgadējās kopējās militārās mācības "Foal Eagle", kas turpināsies līdz aprīļa beigām. Pēdējo dienu laikā, saasinoties Phenjanas retorikai, Vašingtona likusi lietā tā dēvēto draudu diplomātiju, sūtot uz šo reģionu savu modernāko militāro tehniku. Vērienīgajos militārajos manevros iesaistīti stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet pagājušajā nedēļā šo pašu mācību ietvaros ASV turp nosūtīja divus bumbvedējus B-2, kuri spējīgi nest kodollādiņus. Pārlidojot Dienvidkoreju, tie apšaudīja mācību mērķus, izmantojot neīstus šāviņus, un tad atgriezās ASV. Pirmdien ASV militārā vadība paziņoja, ka nosūtījusi uz Dienvidkoreju arī divus reaktīvos iznīcinātājus "F-22 Raptor".
Kopš marta, kad Dienvidkorejas un ASV mācības sākās, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm.
Sestdien Phenjana nāca klajā ar paziņojumu, ka tā atrodas "karastāvoklī ar Dienvidkoreju", bet pirmdien Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pieņēma īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir "kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem". Savukārt Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje pirmdien pavēstīja, ka Ziemeļkorejai jārēķinās ar "stingru pretdarbību" pret jebkādu iespējamo provokāciju.
Otrdien Phenjana paziņoja, ka plāno no jauna iedarbināt 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai. Spriedzes saasināšanās Korejas pussalā raisījusi bažas, ka konflikts varētu izcelties nejauši un strauji attīstīties. Tomēr eksperti uzskata, ka Phenjana pati neriskēs uzsākt plaša mēroga konfliktu un rīkosies, vienīgi reaģējot uz militāru uzbrukumu no ASV un Dienvidkorejas puses, kas ir maz ticams.